Nosaukums (latviešu):

Jēkabpils. Brīvības un Vadoņa ielas

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Jēkabpils. Brīvības un Vadoņa ielas

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Temats:

Atklātnes

Temats:

Ielas

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Jēkabpils (Jēkabpils novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Brīvības iela un Pasta (Vadoņa) iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Brīvības iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju, to starp Vadoņa ielu, bija hercoga īpašums. Sākotnēji ielas un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, Ipaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. 18. gadsimta plānos Pasta iela gar laukuma ārējo malu ir redzama blīvi apbūvēta, kas palīdzējis ielai saglabāt nosprausto trasi. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Pasta iela ir saglabājusi savu blīvo raksturu, kāds ir redzams arī 1820. un 1848. gada pilsētas plānos. Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Pasta ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā.Abas ielas bruģētas pēc 1865. gada

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Otrajā pusē vēstule ar datējumu 03.02.1938 un pasta zīmogs

Oriģināla turētājs (*):

Jānis Zeps

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.496226,25.868758

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25102/

Vieta:

Jēkabpils

Gads laika joslai:

1930

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

12.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/6642
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes