LV | EN
Nosaukums:
Rīga. Brāļu kapi. Skulptūra "Ievainotais jātnieks"
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Izdevējs:
Brāļu kapu komiteja
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Rīga. Brāļu kapi. Skulptūra "Ievainotais jātnieks"
Oriģināla radīšanas datums:
[193-]
Anotācija:
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru. Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš[nepieciešama atsauce], taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie. 1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. 1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai. Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji. Avots: Vikipēdija
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:
R0314
Objekta piegādātājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Pieder kolekcijai:
Zudusī Latvija
Izdevējs:
Brāļu kapu komiteja
Apjoms:
1 fotogrāfija
Priekšmets:
Atklātnes
Priekšmets:
Karavīru pieminekļi
Priekšmets:
Brāļu kapi (Rīga, Latvija)
Priekšmets:
Zāle, Kārlis, 1888-1942
Priekšmets:
Tēlnieki
Priekšmets:
Kara memoriāli
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Rīga (Latvija)
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Tīmekļa saite:
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25912/
Vieta:
Rīga
Gads laika joslai:
1936
Izveidošanas datums:
07.06.2013
Labošanas datums:
07.06.2013
Autortiesības:
Ir aizsargāts ar autortiesībām
Piekļuves tiesības:
Pieejams tīmeklī
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/6715
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. R0314_019_0_work.jpg 291.83 KB afffd5cd4cd4183a07880f62feca84f8 Lejupielādēt Atvērt
2. R0314_019_1_work.jpg 197.98 KB 3789e58f90e993d48353530bca79cc85 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. R0314_019_0.jpg 128.82 KB 0776d78651a5b987250c02c56c674374
2. R0314_019_1.jpg 87.76 KB 45970738fcf9487d364411188ccc16a9

Lūdzu uzgaidiet