Pulvertornis savulaik bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 metriem bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds cvingera tornis bija arī Smilšu tornis, kas tagad pazīstams kā Pulvertornis. Pirmo reizi tornis minēts 1330.gadā, nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. 15.gadsimtā tas ticis pārbūvēts un piemērots šaujamieročiem, Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gadsimta, kad te glabāts pulveris. Torņa diametrs - 14,3 metri; augstums - 25,5 metri; sienu biezums - ap 3 metri. Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.gadam. Torņa sienās var redzēt lodes, kuras iebūvēja par godu Ziemeļu karam. Pulvertornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir viens no Latvijas Kara muzeja korpusiem
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija