Iela pirmoreiz minēta 14. gadsimta sākumā (platea arene), 15. gadsimtā minēta kā sandstrate, vēlāk Sandtstrasse, Gr. Sandstrasse, Lielā Smilšu iela. Iela bija senā satiksmes ceļa – t. s. Lielā Smilšu ceļa sākums pilsētā aiz Smilšu vārtiem, kas atradās līdzās Smilšu tornim – vēlākajam Pulvertornim, savulaik bijusi nozīmīgākā un platākā Rīgas iela. No 1901. gada līdz 1. pasaules karam pa Lielo Smilšu ielu gāja elektriskā tramvaja līnija (maršruts Birža–Bruņinieku iela, vēlāk Birža–Rēveles iela). 20., 30. gados Smilšu iela bija ne vien Vecrīgas, bet arī Rīgas nozīmīgākā kredītiestāžu iela – 20., 30. gados tur darbojušās vairāk nekā 30 bankas un krājaizdevu sabiedrības, tur atradās arī ~15 apdrošināšanas firmas un aģentūras, daudzu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu biroji un ārvalstu firmu pārstāvniecības. Būvējot Finanšu ministrijas ēku, tika nojaukta vecā apbūve Smilšu ielas gruntsgabalos nr. /5/–/11/13/, /21a/, bet /15/17/ un /19/21/, 1/3, 1/4 iekļauta Finanšu ministrijas ēku kompleksā. Zem ēkas pazuda arī divas mazas ieliņas (Mazā Aldaru un Mazā Zirgu iela).
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija