Pēc tam, kad Napoleona karaspēkam tuvojoties Rīgai 1812.gadā nācās nodedzināt Rīgas priekšpilsētu, ģenerālgubernators Filipo Pauluči pieprasīja likvidēt ugunsgrēka pēdas un tādējādi uz visiem laikiem izdzēst no ļaužu prātiem nepatīkamās atmiņas. 1815. gadā tika apstiprināta vieta angļu parka ierīkošanai un uzsākta ziedojumu vākšana - pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane ziedoja sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, tādēļ viņas vārds tika iemūžināts parka nosaukumā. 1817.gada 8. jūnijā notika dārza svinīga atklāšana un nodošana publiskajai lietošanai. Parkā un ap to atrodas daudz pieminekļu, tajā skaitā par godu šim Pauluči lēmumam tika uzstādīts piemiņas obelisks ar uzrakstu vācu un krievu valodā un Pauluči ierašanās datumu Rīgā - 1812. gada 23. oktobri, kā arī 1829. gadā par godu zemes gabala ziedotājai un viņas dēlam Prūsijas konsulam starp divām lauvām tika uzstādīts piemiņas obelisks (mūsdienās šeit apskatāmas šo pieminekļu kopijas, kas uzstādītas pēc 2000. gada). Strūklakas skulptūra tika izgatavota Berlīnē bronzēta cinka lējumā un uzstādīta 1869. gadā. Strūklakas oriģinālo skulptūru nācās demontēt 1972. gadā, bet kopš 1978. gada šajā vietā ir redzama tēlnieces M. Lukažas veidotā kopija. 1881. gadā vēlākā pilsētas dārzu direktora Georga Frīdriha Kūfalta (Kuphaldt, 1853-1938) vadībā labiekārtoja Vērmanes parku iekārtojot puķu dobes un iestādot eksotiskus kokus un krūmus
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija