1784. gadā Valmierā apmetās divdesmit septiņus gadus jaunais Hermans Johans Valters (1757-1807). Studējis Strasbūrā. Ieguvis medicīnas doktora grādu Kēnigsbergā. Pēc dažiem gadiem tiks cildināts kā populārākais un iemīļotākais ārsts ne vien pilsētā, bet arī visā Valmieras apriņķī. 1785. gadā Valteri uzceļ māju: tā tolaik celta gandrīz tukšā pils laukuma malā, uz kādreizējiem pils mūriem. Šo viesmīlīgo namu, kurš ātri vien kļūs par pilsētiņas kultūras un sabiedriskās dzīves centru, iedēvēs par Valternamiņu. No Valteru dzimtas mājas nosaukuma radīsies arī vietvārds turpat netālu esošajam kalnam
Anotācija (latviešu):
Pils celta 1224. gadā. Pils sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā. Saglabājušies tikai pils ārējo mūru fragmenti, kas daļēji iekonservēti, kā arī arheoloģiskajos izrakumos 80. līdz 90.gadu mijā atsegtie pagrabi un dažu ēku sienu fragmenti
Anotācija (latviešu):
Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīca Gaujas stāvajā krastā uzcelta 13. gadsimtā. Diezgan drošas ziņas par to, ka Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu sāka būvēt 1283. gadā. Pieņemts, ka baznīcas nosaukums saistīts ar tās iesvētīšanu Simjūda (Sīmaņa un Jūdas) dienā – 28. oktobrī.
Pirmos gadsimtus Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā darbojās katoļu draudze. 1554. gadā Valmierā pasludināja luterāņu ticības brīvību Livonijā, kas ierobežoja katoļu un jaunās ticības piekritēju asos konfliktus. 1964. gadā Sv. Sīmaņa draudze bija spiesta pārcelties uz pilsētas baptistu lūgšanas namu, bet baznīcu pārvērta par muzeju. Sv. Sīmaņa baznīcā draudze atgriezās 1988. gadā, bet juridiski to atguva tikai 1996. gadā. Baznīca vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos