Kaucmindes pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengdens - Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas atrodas pašreizējās muižas zemēs. 1527. gadā mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja vēlākās Kauces muižas zemes gabalu, kas saukts Ibittenland, Tomasam Benekenam. 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. No 16. gadsimta sākuma līdz 1753. gadam Kaucmindes un pārējo muižu īpašnieki bija fon Šultes dzimta. 1753. gadā Īslīci un Kaucmindi nopirka E. J. fon Šepings. 18. gadsimta vidū viņa meita apprecējās ar Krievijas armijas majoru baronu Pēteri fon der Pālenu un līdz 1920. gadam muiža bija fon Pālena dzimtas īpašums. Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Pili ar apkārtējām ēkām vienotā pusloka apvienoja no 1909. līdz 1912. gadam pēc L. Reinīra projekta, uzbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. 1923. gadā pili un daļu muižas saimniecības nodeva jaundibinātai Kaucmindes mājturības skolai, kur galvenokārt saimnieku meitas mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu. Pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu