Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs. Atrodas 10 kilometrus uz austrumiem no Liepājas un 211 kilometru attālumā no Rīgas. Pilsētu šķērso Rīgas - Liepājas dzelzceļš. Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā - kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Pilsētas tiesības Grobiņa ieguva 1695. gadā. Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo, Saules un Parka ielām. Vēsturisks moments pilsētas vēsturē bija 1897. gadā, kad tika uzsākta pilsētas ielu bruģēšana
Anotācija (latviešu):
Grobiņas baznīca aptuveni 1930. gados.
Tiek uzskatīts, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659.gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma, tiek uzcelta un iesvētīta tagadējā baznīca