Ezere ir apdzīvota vieta Latvijas un Lietuvas pierobežā, 36 kilometrus no Saldus. Tā izveidojusies uz zemes, kuru, ordeņa valstij sabrūkot, tā pēdējais mestrs Gothards Ketlers izlēņoja savam māsasdēlam. Ezeres muiža stipri pārbūvēta 19. gadsimtā. No stila tīrības viedokļa ievērības cienīgas ir ampīra saimniecības ēkas, kuras eksterjera apdarē vērienīgi pielietoti triumfa arku motīvi un doriskās kolonnas. Ezeres ainavu parks ir bagāts ar eksotisku augu sugām. Parkā novietots 4 metrus augsts stabveida laukakmens, tā saucamais Lielais akmens, kas, kā vēsta apkārtnē izplatīts nostāsts, no kādas attālas vietas uz Ezeri esot velts veselus desmit gadus. Ezerē 1945. gada 8. maijā, Otrā pasaules kara noslēgumam tuvojoties, tika parakstīts tā saucamais Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts