Apes pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zigfrīds Landers fon Španheims 1420. gadā izlēņoja G.G. Hopem (no viņa uzvārda cēlies muižas un miesta nosaukums - Ope). Šās dzimtas pārvaldījumā novads atradās ilgus gadus. 19. gadsimta otrajā pusē uz muižas zemes veidojās Opes miests. Miesta tiesības no 1921. gada, 1925. gadā to pārdēvēja par Api. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās bija amatniecība, tirdzniecība, sīkrūpniecība. Rosīgāka dzīve sākās no 1903.gada, kad atklāja šaursliežu dzelzceļu Valka - Ape - Stukmaņi (Pļaviņas). Pirms Pirmā pasaules kara Ape bija novada tirdzniecības centrs. 1928. gada 11. februārī Ape ieguva pilsētas tiesības. No 1950. līdz 1956.gadam Ape bija rajona centrs. Padomju varas gados pilsētiņas pievārtē tika uzbūvēta Apes silikātu bloku fabrika, vēlāk - metālapstrādes cehs un r/a "Daiļrade" filiāle, arī dzirnavas, krejotava. Pašreizējās administratīvās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1967. gadā
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija