Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigu Rīgas – Tērbatas pasta ceļa kartes. Strenči savu attīstību uzsāk 18. gadsima otrajā pusē, kad šeit, uz muižu zemēm, sāk apmesties mežcirtēji un plostnieki. Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāk veidoties pēc Strenču stacijas atklāšanas 1889. gadā dzelzceļa līnijā Rīga – Pleskava (caur Valku). 1895. gadā Strenči iegūst miesta tiesības. Strenči ir veidojušies no mežrūpniecības un plostniecības, tāpēc tautā Strenčus sāka saukt par “Gaujas plostnieku galvaspilsētu”. 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības. 1938. gadā tiek apstiprināts arī pilsētas ģērbonis. Zilais ģērboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi – caur Strenčiem ejošo dzelzceļu
Anotācija (latviešu):
Lielajā ēkā pa kreisi šobrīd ir kultūras nams
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija