Gulbenes Svētais ezers (dīķis) bijušajā Marijas parkā (mūsdienās - Emzes un Spārītes parki). Parku ierīkošana Gulbenē sākās 19. gadsimta vidū, kad barons Johans Gotlībs fon Volfs nopirka Vecgulbenes muižu. Viņa dēls Heinrihs fon Volfs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī sāka veidot parku, kurā tika ierīkoti mākslīgi dīķi ar saliņām, tiltiņi, skulptūras, eksotisku augu grupas, un par godu savai sievai skaistajai itālietei Marijai (Marisai) nosauca par Marijas parku. Svētais ezers bija jaunā barona dāvana sievai dzimšanas dienā. Tā vidū bija izveidota viena lielāka sala, apkārt sešas mazākas. Visās salās atradās dažādas skulptūras (eņģeļi, fon Volfu simbols- vilki, lāči, putni u.c.), mazajās salās bija novietoti akmeņi ar baroneses vārda burtiem. 20. gadsimta 20. gadu agrārās reformas laikā Vecgulbenes Marijas parks 222 ha platībā kļuva par valsts īpašumu un „aizsargājamu dabas krāšņumu”. 1935. gadā Marijas parku sadalīja divās daļās, vienu daļu piešķirot Zemkopības ministrijai un otru - Gulbenes pilsētai, tādējādi izveidojot Emzes parku (166,6 ha) un Spārītes parku (40,9 ha). Svētais ezers atrodas Spārītes parka teritorijā. Spārītes parks ir ieguvis vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu. Līdz mūsdienām parkos ir saglabājušās 79 koku un krūmu sugas un dīķi, taču skulptūras utt. I pasaules kara laikā un vēlāk lielākoties gājušas bojā.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija