Tiltiņš un divas no sešām mazajām saliņām Gulbenes bijušā Marijas parka (mūsdienās - Emzes un Spārītes parki) Svētajā ezerā (dīķī). Parku ierīkošana Gulbenē sākās 19. gadsimta vidū, kad barons Johans Gotlībs fon Volfs nopirka Vecgulbenes muižu. Svētais ezers bija viņa mazdēla Heinriha fon Volfa dāvana sievai Marijai (Marisai), kuras vārdā nosaukts arī parks, dzimšanas dienā. Ezera vidū bija izveidota viena lielāka sala, apkārt sešas mazākas. Visās salās atradās dažādas skulptūras (eņģeļi, fon Volfu simbols- vilki, lāči, putni u.c.), mazajās bija novietoti akmeņi ar baroneses vārda burtiem (attēla centrā redzams burts „A”, pa labi – „M”). 20. gadsimta 20. gadu agrārās reformas laikā Vecgulbenes Marijas parks 222 ha platībā kļuva par valsts īpašumu un „aizsargājamu dabas krāšņumu”. 1935. gadā Marijas parku sadalīja divās daļās, vienu daļu piešķirot Zemkopības ministrijai un otru - Gulbenes pilsētai, tādējādi izveidojot Emzes parku (166,6 ha) un Spārītes parku (40,9 ha). Svētais ezers atrodas Spārītes parka teritorijā. Spārītes parks ir ieguvis vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu. Līdz mūsdienām parkos ir saglabājušās 79 koku un krūmu sugas un dīķi, taču skulptūras utt. I pasaules kara laikā un vēlāk lielākoties gājušas bojā.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija