Lielstraupes pils celta 13. gadsimta beigās romāņu stilā reizē ar baznīcu, bet šodienas izskatu tā ieguvusi 18. gadsimtā. 17. gadsimta karos pils bieži postīta un degusi un pat kādu brīdi atradās drupu stāvoklī. Zūdot tās militārajai nozīmei pili pārbūvē par muižas ēku. 1723.gadā par tās īpašnieku kļuva ģenerālfeldmaršals grāfs Pēteris de Lasī. Tiek uzsākti pils un baznīcas atjaunošanas darbi. Dzīvojamam korpusam uzbūvē barokālu frontonu un portālu, tornim - kupolu ar galeriju. Pēc nodedzināšanas 1905. gadā atjaunošana pabeigta 1910. gadā pēc arh. V.L.N. Bokslafa projekta. Tornis atjaunots baroka stilā un pils iekštelpas - klasicisma stilā. Šajā laikā uzbūvētas pildrežģa konstrukcijas piebūves pagalmā. Sākotnēji saimniecības ēkas ir koka un atrodas pie pils, bet 19. gadsimta uzbūvē mūra ēkas. No tām saglabājušās nedaudzas pārbūvētā veidā.
Pilī ar pārtraukumiem valdījusi fon Rozenu dzimta. Baznīca pils dienvidu spārnā ir bez torņa — tagadējais zvanu tornis celts 1848. gadā un atrodas 100 metrus no baznīcas. Baznīcas logus rotā S. Vidberga un N. Cēsinieces vitrāžas. No iekšpagalmā, skatam paveras visas ēkas un vārtu aile, kurai jāiet cauri, lai nonāktu parkā un baznīcā. Kopš 1963. gada pilī darbojas Straupes narkoloģiskā slimnīca
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija