Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca un piemineklis 1905. gada nemieru upuriem, Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem un Malienas tribunāla upuriem (pēc E. Ābeltiņa meta). Vecgulbenes (Gulbenes) evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens likts 1838. gadā vietā, kur kādreiz atradās seno latgaļu koka pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa mūra pils. Baznīca iesvētīta 1843. gadā. Tā ir akmens un ķieģeļu mūra garenbūve ar ampīra stila elementiem - sienas ar lizēnām un pilastriem, segmentētiem logiem un durvīm, pamatapjomā iebūvēts daudzstāvu tornis ar augstu poligonālu smaili. Celtne nopietni cieta Pirmajā pasaules karā. 1935.- 36. gadā baznīcu pārbūvēja un paplašināja. Otrā pasaules kara laikā vācieši atkāpjoties uzspridzināja baznīcas torni, sagraujot jumta konstrukcijas un iekārtu. 1950. gadā baznīcā atsākās dievkalpojumi, 70. gados atjaunots jumts, ārsienas un interjers. Mūsdienās plānots atjaunot arī torni. Piemineklis atklāts 1929. gadā. Pēc Otrā pasaules kara piemineklim uzlikta piecstaru zvaigzne, tad - uz tā pamatiem - bronzas krāsā krāsots ģipša padomju karavīra tēls, bet aiz pieminekļa ierīkoti kritušo padomju karavīru kapi. Kad 1969.gadā Spārītes parkā tika atklāti jaunie Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapi, kritušo mirstīgās atliekas pārveda tur, bet pieminekļa vietu nolīdzināja līdz ar zemi. 1989.gada rudenī tika atrakti pieminekļa pamati un izcelta 1928.gadā tajos iemūrētā kapsula ar tekstu. Piemineklis atjaunots 1992. gadā (tēlnieks O. Feldbergs).
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija