Vecpiebalgas baznīca 20. gadsimta 30. gados. 1830.gadā grāfs Šeremetjevs pēc poļu sacelšanās apsiešanas ar savu karaspēku no Varšavas dodamies uz Pēterburgu, Ziemassvētkos apmeklēja Vecpiebalgas Lutera baznīcas dievkalpojumu, pārliecinājās par jaunas, plašākas baznīcas nepieciešamību un apsolīja mācītājam Johanam Frīdriham Šilingam dāvāt 5000 rubļu jauna dievnama celšanai. Lai ieceri īstenotu, no 1835. līdz 1846. gadam draudze saziedoja 11 499 sudraba rubļus, kungi – 9 587 sudraba rubļus. 1838. gadā nojauktās pilsbaznīcas vietā no 1839. līdz 1845. gadam pēc Tērbatas arhitekta Geista prefekta uzcēla jaunu Lutera baznīcu. Krustu izkala Raušu Ansis Kornets, koka darbus veica Mārcis Sārums, ērģeles izgatavoja Rīgas ērģeļmeistars Martins, altārgleznas pēc Rafaela un Leonardo da Vinči darbu parauga gleznoja Limbažu meistars Gēlhārs. 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, baznīcu uzspridzināja
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija