Tanīsa kalns ir viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno latgaļu pilskalniem. Tā augstums ir 24 m. Kalns apdzīvots jau kopš 6. gs. pirms mūsu ēras. Vēsturnieki domā, ka šeit varētu būt bijusi varenā Satekles pils, kurā valdīja seno latgaļu virsaitis Rūsiņš. Rūsiņa varenās pils celtniecība notika 12. gs., tā tika pamesta vēlāk nekā citas senlatviešu pilis – ne agrāk kā 14. gs. Senās pils nosaukums varētu būt radies no tā, ka šajā vietā ir divu upju satekas vieta – Raunā ietek nelielā Līčupe. Pilskalnam ir ļoti liela nozīme Latvijas arheoloģijas vēsturē, 1927. un 1930. gadā te notika pirmie plašie arheoloģiskie pētījumi neatkarīgajā Latvijā. Pret upi vērstajā nogāzē ir neliela ala
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija