Nosaukums (latviešu):

Liepāja. Raiņa parks

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Liepāja. Raiņa parks

Alternatīvais nosaukums (latviešu):

Raiņa parks Liepājā

Autors:

Autors nav zināms

Oriģināla radīšanas datums:

193X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais raksturojums (latviešu):

8,7 x 13,7 cm

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Parki

Temats:

Georg Kuphaldt, 1853-1938

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Liepāja (Latvija)

Anotācija (latviešu):

Celiņi Liepājas Raiņa parkā. Līdz 19. gadsimta 30. gadiem šajā vietā atradās purvaina pļava ar alkšņu mežiņu, tāpēc vietu sauca par Alkšņiem, Alkšņu birzi vai mežu (pēc dažu novadpētnieku domām, šeit ir bijusi senlatviešu svētnīca). Parku sāka veidot pēc 1841. gadā veiktās nosusināšanas saistībā ar Liepājas - Grobiņas šosejas izbūvi. 1842. gadā otrpus šai šosejai izbūvēja paviljonu, kas darbojās visu gadu, ar dārzu un telpām koncertiem, kas tur notika līdz Kūrmājas uzcelšanai (1875. gadā). Ap 1848. gadu uz šejieni no pilsētas vecākā parka - Šmedema dārza - pārcēla Jāņu svinības ar tautiskām izdarībām un plašu uguņošanu. 1849. gadā pilsētas galva Kārlis Ūlihs (Ulich) aicināja liepājniekus ziedot koku dēstus parka izveidei. Parks tika veidots kā ainavu parks pēc Rīgas galvenā dārznieka Georga Kufalta (Kuphaldt) projekta. Parkā aug bērzi, liepas, kastaņas, priedes, visvairāk ir melnalkšņu (vienam no tiem apkārtmērs ir 3,7 m, bet augstums - 22 m). Dienvidu daļā celiņi izveidoti krusta zīmes veidā, kas atbilst galvenajiem gājēju virzieniem. 19. gadsimta beigās parks tika saukts par Jaunliepājas parku, Raiņa parka nosaukumu tas ieguva 1925. gadā. 20. gadsimta 30. gados parka stādījumus papildina ar krūmu un koku grupām virsdārznieka A. Leimaņa vadībā. Līdz ar vācu armijas ienākšanu un darbību II pasaules kara laikā Raiņa parkam līdzi nāk arī traģiska pieskaņa - 1941. gada 3. vai 4. jūlijā šeit notika pirmais dokumentētais slaktiņš. 1942. gada septembra vētrā Raiņa parkā tika bojāti kādi 120 koki, 90 aptuveni 200 gadus veci koki izgāzti ar visām saknēm vai pārlauzti. Parkā līdz 70. gadiem turpinājās zaļumballes. Mūsdienās Raiņa parks plešas 15,5 ha platībā un ir ieguvis vietējas nozīmes dendroloģiska stādījuma statusu

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

L406-2

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.519357,21.020923

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2615/

Vieta:

Liepāja

Gads laika joslai:

1935

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/9111
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes