Kauguru nemieri bija zemnieku sacelšanās 1802. gadā. Tās iemesls bija staciņa pārvēršana galvasnaudas maksājumos. Šo jauno kārtību zemnieki uzskatīja par atbrīvošanu no muižas klaušām un nodevām. Nemieri norisinājās Cēsu, Raunas, Burtnieku un Valmieras apkārtnē. Sacelšanās centrs atradās Kaugurmuižā.
Pēc zemnieku sacelšanās sākuma, 1802. gada 7. oktobrī, Kaugurmuižā ieradās zemes tiesa, kuru apsargāja karaspēka rota. Vairāki kalpi tika nopērti, bet muižas saimnieks tika arestēts. Pēc aicinājum atbrīvot ar spēku arestētos sacelšanās biedrus 9. oktobrī Kaugurmuižā sapulcējās ap 3000 tuvākās apkārtnes zemnieki, kuri bija bruņoti ar rungām, mietiem, izkaptīm un citiem zemniecības rīkiem. Sarunās ar vietējo muižnieku tiek panākta vienošanās, ka tiks izsaukts tiesnesis, lai varētu šo konfliktu atrisināt, tomēr muižnieks vērsās pēc palīdzības varas iestādēs.
10. oktobra rītā karavīri, artilērijas atbalstīti, uzbruka zemniekiem. Četrpadsmit zemnieki tika nogalināti, kā arī vairāki tika ievainoti. Nemiernieki tika ātri izklīdināti. 12. oktobrī Kaugurmuižā ieradās kazaki, kuri apcietināja nemieru vadītājus. Vairākiem zemniekiem tika piespriesta pēršana, bet vadoņiem nāvessods, kas nedaudz vēlāk tika aizvietots ar izsūtījumu uz Sibīriju. Pēc šiem nemieriem 1804. gadā tika izdoti Vidzemes zemnieku likumi, lai ierobežotu muižnieku patvaļu
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija