Aizputes Sv.Jāņa evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latvijā, dokumentos pirmo reizi minēta 1378. gadā, kad Aizputei piešķirtas pilšētas tiesības. No 1698. gada līdz 1699. gadam baznīca pilnībā pārbūvēta un pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1860. gadā. 1730. gadā baznīcai piebūvēja torni, tā augšdaļas stūros astoņskaldņu fiāles, noslēgumā - zema astoņstūra piramidāla smaile. Draudzes telpas austrumu fasādes un sakristejas fasāžu zelmiņus noslēdz neogotiski dzeguļi. 1990. gada 14. jūnijā no baznīcas izzagta altārglezna "Kristus debesbraukšana". Nozagto altārgleznu aizvietoja ar baznīcas īpašumā bijušo un esošo F. Valtera "Krustā sistais" (1864). Baznīcas zvans pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms 416 gadiem, 1589. Baznīcā ir slavenās vācu firmas "Sauer" 1904.gadā būvētās ērģeles. Aplūkojamas vairākas gleznas - "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833., J.I. Eginks), pa labi no altāra Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne (1423.) Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis