Nosaukums (latviešu):

Āraišu luterāņu baznīca. Vitrāža

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2004

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Āraišu luterāņu baznīca. Vitrāža

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2004

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 digitālā fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Digitāli radīts

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Āraišu evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Temats:

Vitrāža

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Drabešu pagasts (Cēsu novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

Pēc nostāstiem baznīcas būve bez torņa celta ap 1225. gadā kā Cēsu novada lauku draudzes baznīca. Tā izpostīta 17. gadsimta sākumā. Draudze pārgāja uz Cēsu Katrīnas baznīcu. Vecā baznīca ilgus gadus stāvēja bez remonta. 1577.gadā tā izpostīta, pēc tam atjaunota. Zināms, ka cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, iebrukdams 1656. gadā Vidzemē, nodedzinājis vai nopostījis sešus lauku dievnamus, to skaitā Āraišu. 1672. gadā Āraišu novada muižnieki iesniedza lūgumu zviedru administrācijai atļaut atjaunot baznīcu un atdalīt draudzi no Cēsu lauku draudzes. 1677. gadā draudze uzlika baznīcai jaunu jumtu. 1675. gadā tika iegādāts pirmais zvans, 1687. gadā – otrais. 1677. gadā vizitācijas protokolā minēts, ka „debesis” (t.i., iekštelpas dēļu velve) nokrāsotas pelēkā un melnā krāsā uz balta fona un to galā (t.i., pār altārtelpu) attēlota Sv. Trīsvienība”. Draudzes telpā – „māla klons, dēļu griesti, retabls no izgriezta koka, bilde attēlo „Sv.vakarēdienu iestādīšanu”. 1791. gadā reizē ar baznīcas atjaunošanu un pārbūvi izgatavoja arī jaunu iekārtu, tai skaitā kancelaltāri. Pirmo zvanu atjaunotajai Āraišu baznīcai 1675. gadā dāvināja Spāres muižas īpašnieks un zviedru armijas majors Jakobs fon Bērenss. 1733. gadā pārplīsušo zvanu Rīgā 1774. gadā pārlēja Heinrihs Ernsts Begrovs. 1826. gadā tas pārplīsa. 1828. gadā zvanu pārlēja Karls Kindblats. 1831. gadā zvans atkal saplīsa. 1834.gadā to pārlēja. 1860. gadā zvans vēlreiz pārplīsa, 1870. gadā to pārlēja, un kā liecina uzraksts uz zvana sijas, uzstādīja. Kad 1890. gadā zvans pārplīsa, to pārdeva un no J.Švenna nopirka jaunu zvanu, ko kara laikā aizveda uz Krieviju. Tagad tornī ir 1682. gada bronzas zvans

Anotācija (latviešu):

Altārtelpas logus grezno 1939. gadā A.Kārlerta firmā pēc A.Bērziņa meta veidotās vitrāžas: pa kreisi no altāra – Līvijas Meņģeles dāvinātā vitrāža „Kristus dzimšana” , pa labi – „Lieldienu rīts”

Oriģināla turētājs (*):

Vitolds Mašnovskis

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.253934,25.280700

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2945/

Vieta:

Drabešu pagasts (Amatas novads)

Gads laika joslai:

2004

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/9404
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes