Nosaukums (latviešu):

4054. latviešu darba rota Gisenē

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

4054. latviešu darba rota Gisenē

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Strādāšana

Temats:

Armijas

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Divi vīrieši melnās uniformās 4054. latviešu darba rotā Gisenē (amerikāņu zonā). No kreisās: dienenieks Ozoliņš un Alfreds Ûdenāns. Par šo gadījumu Alfreds Ūdenāns atceras: "Tās dienas atbildīgais dienenieks jautā: uz kuŗieni tu?"

Anotācija (latviešu):

Divi vīrieši melnās uniformās, vīrietim kreisajā pusē balta ķivere un brilles

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis un uzaudzis kalēja ģimenē. Tēvs Jānis Ûdenāns un māte Lote Ûdenāne, dz. Puida, un divas māsas. Katram bērnam pēc skolas darbiem bija savs pienākums. Man kā zēnam tas atradās tēva kalēja darbnīcā. Darīju visu, kas vien man bija pa spēkam. Pēc tam bija arī brīvie brīži. Tā augdams, iemācījos tēva amatu. Pēc skolas apguvu specialitāti Jaunpils zirgu apkalēju skolā, kuŗ direktors bija veterinārārsts Dr. Andrejs Palms un darbu vecākais instruktors Jurjēvics. Pēc skolas 1941. gada vasarā strādāju pie tēva, bet ar vācu ienākšanu tēvam neatļāva nodarbināt otru kalēju. Pāris mēnešus mācījos Rīgas arodskolā, kuŗ atkal darba pārvalde neļāva mācības turpināt. Mani draugi man ieteica meklēt darbu vācu kaŗa remontu darbnīcā, HARLAN Co. Tur nostrādāju vienu gadu, līdz kad mani mobilizēja latviešu leģionam 1943. gada 10. novembrī. Kopā ar Rīgas puišiem aizbraucām uz apmācībām Vaiņodē. Vaiņodē, formējot rotas, apzināja amatniekus darba sadalei. Uz jautājumu, kas prot apieties ar zirgiem, pacēlās tikai dažas rokas. Tad prasīja ikvienam, kas ko prot. Es teicu, ka esmu kalējs. Par to ļoti priecīgs bija rotas komandieris kapt. Indulēns. Pirms aizbraucām no Vaiņodes man uzdeva atbildību par visiem transporta zirgiem, un es biju bataljona kalējs. Apmācību laikā mūsu otrā bataljona uztura katlā bija iebērta inde. Ļoti daudzi saslima. Pirmais bataljons pārņēma sardzes dienestu no otrā bataljona. Laimīgā kārtā visi atveseļojās. Acīmredzot indes deva bija par mazu. Vainīgo atrada un sodīja. Tas bija šim nedarbam uzpirkts karavīrs no Latgales, kuŗš bija nozīmēts virtuves darbos. Frontē, "Novoj-Sokolniki” apkārtnē, iebraucām 1943. gada 24. decembrī, Ziemassvētku vakarā. Vilis Janums bija mūsu pulkvedis, un mēs bijām daļa no latviešu leģiona 15. divīzijas. Tur, Krievijā, sākās manas kaŗa gaitas un turpinājās līdz 1944. gada vasarai. Tad 15.to divīziju pārcēla uz Pomerāniju, Vācijā, kuŗ atkāpšanās cīņas līdz Šverīnai, Meklenburgā, līdz 1945. gada 2. maijam, kad mūsu vienība padevās amerikāņu armijai. Pēc šī laika biju gūsteknis Putlosā un Zedelheimā līdz 1946. gada 26. maijam. 1947. gada 27. martā, uz ASV armijas kapteiņa Moxley ierosinājumu, nodibināja 4054. latviešu darba rotu (tā saucamie "melnie", jo mēs valkājām melnas uniformas). Pēc trīs mēnešu apmācībām Manheimā rota tika komandēta uz Gīsseni, Hesenes apgabalā. Gīssenē atradās liela ASV bruņoto spēku apgādes depo. Mūsu uzdevums bija apgādāt ASV armijas vienības ar vajadzīgiem materiāliem un daļām. Rotu komandēja kapteinis Ēriks Biezaitis. Tā mēs dzīvojām, strādājām, dziedājām un maršējām līdz 1949. gadam, kad rotu sadalīja. Iemīļotā dziesma bija: "Gīssenē pie Lānas upes Dzīvoja reiz letiņi. Ēda konservētas pupas, Čangaļi un Ventiņi." Daļu no mūsu rotas nosūtīja uz Hanavas būvniecības inženieru rotu, kuŗu komandēja pulkvedis Saulītis. Pēc gada atkal daļu no mums nosūtīja uz franču zonu Kaiserlautenā. 1947. gadā iepazinos ar Mirdzu Malinu, un laulības noslēdzām 1949. gada 24. decembrī. 1950. gada rudenī Mirdzai bija 3 mēnešu ilgs valsts eksāmenu laiks "Justus Liebig" augstskolā, Gissenē, vet. med. fakultātē. Pēc tam 1951. gadā sākām gatavoties izceļošanai uz ASV. Mani atkal pārcēla uz Hanavu, kuŗ es atvaļinājos no "melniem" 1951. gada 23. maijā. Vāciju atstājām jūnija vidu un Detroitā iebraucām 1951. gada 29. jūnija agrā rītā stundā. Stacijā mūs sagaidīja amerikāņu mācītājs Dr. Harry Wulfs no "Lutheran Charities" un mūsu galvotāji Kramiņu ģimene."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.70

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Alfreds Ûdenāns

Vieta:

Amerikāņu zona

Vieta:

Gisene (Gissene)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/958489
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes