LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Piecas studentes nometnē Hamburgā
Oriģināla radīšanas datums:
1946
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Piecas studentes nometnē Hamburgā
Oriģināla radīšanas datums:
1946
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Izglītība
Temats:
Augstskolas
Temats:
Celtnes
Temats:
Interjers
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Piecas studentes zem koku vainaga Hamburgā (angļu zonā). Aizmugurē zema vienstāvu koka ēka ar gaišiem logiem. Par šo gadījumu Anita Janitēna (dz. Zīberga) atceras: "Lielākā daļa Baltijas Universitātes studenti un studentes dzīvoja Zoo DP nometnē Hamburgā."
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Sākās 1925. gada 10. februārī raženā lauku sētā "Jaunmīlēnos”, Alojas pagastā, Vidzemē. Uzaugu kopā ar 4 gadus vecāku brāli – Arnoldu. Abi beidzām Mazsalacas valsts ģimnāziju (vidusskolu). Brāli iesauca Latviešu Leģionā, un viņš krita 1944. gada 26. martā Volchovas kaujās. Padomju Savienības kaŗam tuvojoties, tēvs pēkšņi izlemj glābt savu vienīgo meitu no bojāejas un atstāj dzimtās mājas, līdzi ņemot manu 17 gadu veco māsīcu. Lielā steigā 1944. gada 23. septembrī tiek sajūgti divi zirgi, lai vezumos paņemtu kaut ko ceļam un iztikai, nedomādami, ka atstāj māju uz visiem laikiem. Pēc trīs dienu brauciena mēs sakām Rīgai ardievas un esam Kurzemē. Seko brauciens arvien tālāk un tālāk no iemīļotām mājām. Pārciešam visādas grūtības, pat uzlidojumus, bet tomēr nonākam Liepājā. Kurzemē braucot, vācieši mums atņēma labāko zirgu un iedeva mazu vecu ķēvīti, kuŗa katru reizi, kad bija uzlidojuma troksnis, stāvēja un skatījās gaisā. Diez, vai nebija dabūta no cirka. 15. oktobrī kāpjam uz vācu transporta kuģa "Lapland”, un pēc bailēs pavadītas nakts un dienas esam Dancigas ostā. Seko bēgļu nometnes Pozenē un Parchimā, līdz ar tām izbaudījām blakšu viesmīlību un bēgļu dzīvi, kamēr 1945. gada sākumā nonākam Meklenburgas apgabalā tuvu pie Boizenburgas pilsētiņas, bagātā tirgotāja muižā (varētu teikt, tikai pils trūka) kā ārzemnieku darba spēks. Nodarbinātas arī tika bēgļu ģimenes. Man laimējās dabūt istabas meitas godu Brauna mājā – laikam tāpēc, ka pratu mazliet vāciski. Tirgotājs Brauns tirgojās ar žāvētiem augļiem. Kaŗam beidzoties, pilnās noliktavas tika uzlauztas, un ārzemju strādniekiem bija ziedu laiki. Īsi pēc kaŗa beigām vācu muižā apmetās amerikāņu karavīri. Dzīvoklī ienāca viens melnais karavīrs un sāka runāties ar mums. Es lauzījos savā mazā angļu valodas zināšanā, un šis man nāca arvien tuvāk, es nobijos un izlavījos ārā pa otras istabas logu, un aizskrēju uz citu latviešu dzīvokli, un palīdu zem gultas, jo domāju, ka viņš mani meklēs. Tad pienāca otrā bēgšana – prom no Mecklenburgas apgabala, kurš tika nodots Padomju Savienības zonai. Bija atkal ātri jātiek pāri Elbas upes kanālam pie Lauenburgas, lai nenonāktu komunistu rokās un Sibīrijā. Pārcelšanās vietā bija liela drūzmēšanās un bailes – vai tiksim pāri. Tā kā es šo stāstu rakstu – tikām pāri. Tad mūs ievietoja latviešu Gestachtas DP nometnē, kur nodzīvojām līdz izceļošanai. Gestachtas DP nometne bija liela baraku nometne Elbas upes krastmalā. Vairāki tūkstoši latvieši. Tur sākās rosīga darbība visādās jomās – īsti kā maza Latvija. Dibinājās: baznīca, skolas, sports, visādi kursi, skauti, gaidas, utt. Nodibinoties pamatskolai, es sāku mācīt lasīšanu 1. klasē. Bijām pavisam trīs, es dabūju grupu, kur bērni jau pazina burtus. Man nebija nekādas zināšanas, kā mācīt. Kad Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte, iestājos dabas zinātņu fakultātē un pārvācos uz Zoo Camp nometni. Universitātei pārceļoties uz Pinnebergu, es sekoju un turpināju studijas. 1947. gada novembrī Baltijas Universitātē nodibinājām studenšu korporāciju "Spīdola”, kuŗa šodien turpina darbību un ir ļoti aktīva Rīgā, Latvijā. Sākoties izceļošanai (manā ziņā arī bija vecāku nākotne), 1947. gada septembrī radās iespēja doties uz Angliju. Anglijā sāku mācīties žēlsirdīgo māsu mācības slimnīcā Walfordā. Vecāki nevarēja tik uz Angliju, bet eventuāli izceļoja uz ASV. Bet, kā jau dzīvē ir, ne vienmēr notiek plānotais tā, kā cilvēks domā, un tā arī mani plāni mainījās. 1949. gadā apprecējos ar Imanti Janitēnu, kuŗa radinieks izsauca mūs un brāli uz Kanādu. Atkal ceļš, respektīvi, okeāns bija zem kājām. Līdz ar to izkārtojās vecāku nākotne – viņus dabūju pie sevis no ASV. Tikai atlika sākt ģimeni un uzaudzināt divas meitas un dēlu un priecāties par septiņiem mazbērniem."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.154
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Anita Janitēna (dz. Zīberga)
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/958569
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.154.jpg 259.97 KB e9832a70c2c542f9602942b64738b4c2 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet