Nosaukums (latviešu):

Studenšu korporācijas "Spīdola" dibinātājas

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Studenšu korporācijas "Spīdola" dibinātājas

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Izglītība

Temats:

Augstskolas

Temats:

Audzēkņu un studentu organizācijas

Temats:

Celtnes

Temats:

Pagalmi

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Studenšu korporācijas "Spīdola" dibinātājas Baltijas Universitātē Pinnebergas nometnē (angļu zonā). Pirmajā rindā, no kreisās: Rita Bune, Veronika Krūmiņa, Dzidra Briede, Lilija Bune un Mirdza Voltrate. Otrajā rindā, no kreisās: Skaidrīte Lapsa, īrija Akote, Ausma Zariņa, Marta Zeltiņa, Austra Dumpiniece, Ilga Zeltiņa, Ausma Lamberte un Malda Goba. Trešajā rindā no kreisās: Olga Lielā, Skaidrīte Burkēvica, Rasma Stirāja, Biruta Taube, Silvija Zellīte, Verēna Riekstiņa, Olga Švarce un Elizabete Jirgensone. Ceturtajā rindā, no kreisās: Liliana Lepše, Aina Zīberga, Karīna Kreišmane, nezināms, Irēna Bilovska, Ruta Zommere un Velta Pētersone.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Sākās 1925. gada 10. februārī raženā lauku sētā "Jaunmīlēnos”, Alojas pagastā, Vidzemē. Uzaugu kopā ar 4 gadus vecāku brāli – Arnoldu. Abi beidzām Mazsalacas valsts ģimnāziju (vidusskolu). Brāli iesauca Latviešu Leģionā, un viņš krita 1944. gada 26. martā Volchovas kaujās. Padomju Savienības kaŗam tuvojoties, tēvs pēkšņi izlemj glābt savu vienīgo meitu no bojāejas un atstāj dzimtās mājas, līdzi ņemot manu 17 gadu veco māsīcu. Lielā steigā 1944. gada 23. septembrī tiek sajūgti divi zirgi, lai vezumos paņemtu kaut ko ceļam un iztikai, nedomādami, ka atstāj māju uz visiem laikiem. Pēc trīs dienu brauciena mēs sakām Rīgai ardievas un esam Kurzemē. Seko brauciens arvien tālāk un tālāk no iemīļotām mājām. Pārciešam visādas grūtības, pat uzlidojumus, bet tomēr nonākam Liepājā. Kurzemē braucot, vācieši mums atņēma labāko zirgu un iedeva mazu vecu ķēvīti, kuŗa katru reizi, kad bija uzlidojuma troksnis, stāvēja un skatījās gaisā. Diez, vai nebija dabūta no cirka. 15. oktobrī kāpjam uz vācu transporta kuģa "Lapland”, un pēc bailēs pavadītas nakts un dienas esam Dancigas ostā. Seko bēgļu nometnes Pozenē un Parchimā, līdz ar tām izbaudījām blakšu viesmīlību un bēgļu dzīvi, kamēr 1945. gada sākumā nonākam Meklenburgas apgabalā tuvu pie Boizenburgas pilsētiņas, bagātā tirgotāja muižā (varētu teikt, tikai pils trūka) kā ārzemnieku darba spēks. Nodarbinātas arī tika bēgļu ģimenes. Man laimējās dabūt istabas meitas godu Brauna mājā – laikam tāpēc, ka pratu mazliet vāciski. Tirgotājs Brauns tirgojās ar žāvētiem augļiem. Kaŗam beidzoties, pilnās noliktavas tika uzlauztas, un ārzemju strādniekiem bija ziedu laiki. Īsi pēc kaŗa beigām vācu muižā apmetās amerikāņu karavīri. Dzīvoklī ienāca viens melnais karavīrs un sāka runāties ar mums. Es lauzījos savā mazā angļu valodas zināšanā, un šis man nāca arvien tuvāk, es nobijos un izlavījos ārā pa otras istabas logu, un aizskrēju uz citu latviešu dzīvokli, un palīdu zem gultas, jo domāju, ka viņš mani meklēs. Tad pienāca otrā bēgšana – prom no Mecklenburgas apgabala, kurš tika nodots Padomju Savienības zonai. Bija atkal ātri jātiek pāri Elbas upes kanālam pie Lauenburgas, lai nenonāktu komunistu rokās un Sibīrijā. Pārcelšanās vietā bija liela drūzmēšanās un bailes – vai tiksim pāri. Tā kā es šo stāstu rakstu – tikām pāri. Tad mūs ievietoja latviešu Gestachtas DP nometnē, kur nodzīvojām līdz izceļošanai. Gestachtas DP nometne bija liela baraku nometne Elbas upes krastmalā. Vairāki tūkstoši latvieši. Tur sākās rosīga darbība visādās jomās – īsti kā maza Latvija. Dibinājās: baznīca, skolas, sports, visādi kursi, skauti, gaidas, utt. Nodibinoties pamatskolai, es sāku mācīt lasīšanu 1. klasē. Bijām pavisam trīs, es dabūju grupu, kur bērni jau pazina burtus. Man nebija nekādas zināšanas, kā mācīt. Kad Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte, iestājos dabas zinātņu fakultātē un pārvācos uz Zoo Camp nometni. Universitātei pārceļoties uz Pinnebergu, es sekoju un turpināju studijas. 1947. gada novembrī Baltijas Universitātē nodibinājām studenšu korporāciju "Spīdola”, kuŗa šodien turpina darbību un ir ļoti aktīva Rīgā, Latvijā. Sākoties izceļošanai (manā ziņā arī bija vecāku nākotne), 1947. gada septembrī radās iespēja doties uz Angliju. Anglijā sāku mācīties žēlsirdīgo māsu mācības slimnīcā Walfordā. Vecāki nevarēja tik uz Angliju, bet eventuāli izceļoja uz ASV. Bet, kā jau dzīvē ir, ne vienmēr notiek plānotais tā, kā cilvēks domā, un tā arī mani plāni mainījās. 1949. gadā apprecējos ar Imanti Janitēnu, kuŗa radinieks izsauca mūs un brāli uz Kanādu. Atkal ceļš, respektīvi, okeāns bija zem kājām. Līdz ar to izkārtojās vecāku nākotne – viņus dabūju pie sevis no ASV. Tikai atlika sākt ģimeni un uzaudzināt divas meitas un dēlu un priecāties par septiņiem mazbērniem."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.160

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Anita Janitēna (dz. Zīberga)

Vieta:

Angļu zona

Vieta:

Pinneberga (Pinneberg)

Vieta:

Pinneberga (Pineberga; Pinneberg)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/958576
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes