LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Fišbahas Dziesmu svētku gājiens
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Fišbahas Dziesmu svētku gājiens
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Kultūra
Temats:
Kora dziedāšana
Temats:
Dziesmu festivāli
Temats:
Koncerts
Temats:
Tautastērps
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Kleinkecas pārstāvji Fišbahas dziesmu svētku gājienā (amerikāņu zonā). Priekšā, ar plakātu rokās: Olģerts Orleāns. Pirmajā rindā, no kreisās: Gunta Bruzilis, Jānis Bumbērs un Ērika Braslis.
Anotācija (latviešu):
Jaunieši gājienā, priekšā staigā puisis ar šilti rokās kur ir uzrakstīts "Kleinkotza" (?), aiz viņa soļo divas tautu meitas un tautu dēls kurš nes Latvijas karogu
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: “Ģimenes vārds ir Gulbis (Ludvigs, Elizabete un meita Ārija). Latvijā tēvam bija lauku māja Kokneses pagastā pie Valmieras – "Glumas". Mēs dzīvojām Kleinketzas nometnē no 1945. gada augusta līdz 1950. gada martam. Māte bija Liepājas operas soliste un bieži uzstājās nometnes uzvedumos, baznīcā un korī. Nometnē dzīvoja arī viena dziedātāja, man atmiņā vārdā Ķesteris vai Šleseris, ar kuru viņa reizēm dziedāja skaistus duetus. Mums bija divas klavieru skolotājas un manu sauca Šalmes kundze. Otrai vārdu aizmirsu. Pāris reizes mēs izbraucām uz kādu Ķēniņa Ludviga pili, Melno mezu, Zugspici vai Obersdorfu. Citādāk dzīve bija spartiska. Visapkārt bija meži, kur mēs, bērni, gājām ogas un sēnes lasīt. Arī Ginzas upe un viens ezeriņš bija tuvu, kur mēs peldējām. Nometnē bija skautu, gaidu un guntiņu grupas, un tās mūs nodarbināja cauru vasaru un deva lielu prieku. Katrai ģimenei bija viena istaba vai nu barakas kā mums, jeb pāri šosejai, "Muna", kur bija pārvērstas privātmājas, sadalītas, lai katrai ģimenei būtu sava istabiņa. Dažās lielākās ģimenēs visi tika kopā vienā mājā. Nometnei bija viena atejas baraka, sadalīta uz pusi – vīriešiem un sieviešiem. Viena virtuve, viena mazgātuve, bet katrs savā istabiņā varēja ielikt plīti un šo to uzvārīt. Vienā barakā bija skola, un tur mēs mācījāmies līdz ģimnāzijas gadiem. Tiem, kam bija jāiet ģimnāzijā, bija jābrauc no nometnes prom. Nometnē svinējām Jāņus un piedalījāmies Minhenes Dziesmu Svētkos. Tas bija 1948. gadā. Mums bija latviešu baznīca un bērniem svētdienas skola. Pēc dzīves Vācijā mēs iebraucām Amerikā 1950. gadā 30. septembrī un apmetāmies Čikāgā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Colorado Springs, kur abi ir apbedīti."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.213
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Ārija Gulbis Saleda
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/958654
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.213.jpg 113.2 KB c37e0ebdcce7249058c396587d45cd19 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet