LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Guntiņas pie bērzu birztalas
Oriģināla radīšanas datums:
1946
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Guntiņas pie bērzu birztalas
Oriģināla radīšanas datums:
1946
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Jaunieši -- Biedrības un klubi
Temats:
Gaidas
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Meitenes rūtainās kleitās ar rokām gaisā stāv strīpā pie bērzu birztalas Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) ap 1946. gadu. Par šo gadījumu Ārija Gulbis Saleda atceras: "Kleinkecas nometnes guntiņu vadītājas rūpējās tik daudz par mums, vadīja nometnes un pulciņus, mācīja mums guntiņu zināšanas, gājām visādās spēlēs un konkursos. Bez viņām mūsu bērnība nometnē nebūtu bijusi tik jauka."
Anotācija (latviešu):
Meitenes rūtainās kleitās ar rokām gaisā stāv strīpā pie birstaliņas
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: “Ģimenes vārds ir Gulbis (Ludvigs, Elizabete un meita Ārija). Latvijā tēvam bija lauku māja Kokneses pagastā pie Valmieras – "Glumas". Mēs dzīvojām Kleinketzas nometnē no 1945. gada augusta līdz 1950. gada martam. Māte bija Liepājas operas soliste un bieži uzstājās nometnes uzvedumos, baznīcā un korī. Nometnē dzīvoja arī viena dziedātāja, man atmiņā vārdā Ķesteris vai Šleseris, ar kuru viņa reizēm dziedāja skaistus duetus. Mums bija divas klavieru skolotājas un manu sauca Šalmes kundze. Otrai vārdu aizmirsu. Pāris reizes mēs izbraucām uz kādu Ķēniņa Ludviga pili, Melno mezu, Zugspici vai Obersdorfu. Citādāk dzīve bija spartiska. Visapkārt bija meži, kur mēs, bērni, gājām ogas un sēnes lasīt. Arī Ginzas upe un viens ezeriņš bija tuvu, kur mēs peldējām. Nometnē bija skautu, gaidu un guntiņu grupas, un tās mūs nodarbināja cauru vasaru un deva lielu prieku. Katrai ģimenei bija viena istaba vai nu barakas kā mums, jeb pāri šosejai, "Muna", kur bija pārvērstas privātmājas, sadalītas, lai katrai ģimenei būtu sava istabiņa. Dažās lielākās ģimenēs visi tika kopā vienā mājā. Nometnei bija viena atejas baraka, sadalīta uz pusi – vīriešiem un sieviešiem. Viena virtuve, viena mazgātuve, bet katrs savā istabiņā varēja ielikt plīti un šo to uzvārīt. Vienā barakā bija skola, un tur mēs mācījāmies līdz ģimnāzijas gadiem. Tiem, kam bija jāiet ģimnāzijā, bija jābrauc no nometnes prom. Nometnē svinējām Jāņus un piedalījāmies Minhenes Dziesmu Svētkos. Tas bija 1948. gadā. Mums bija latviešu baznīca un bērniem svētdienas skola. Pēc dzīves Vācijā mēs iebraucām Amerikā 1950. gadā 30. septembrī un apmetāmies Čikāgā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Colorado Springs, kur abi ir apbedīti."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.218.4
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Ārija Gulbis Saleda
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/958662
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.218.4.jpg 140.35 KB a5fb8c271a7f55eaab1936d27846b48c Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet