LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Brīvdabas dievkalpojums
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Brīvdabas dievkalpojums
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Jaunieši -- Biedrības un klubi
Temats:
Skauti
Temats:
Gaidas
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Gaidas no Abavas 1. un skauti no Pērses 5. skautu vienībām Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā) piedalās brīvdabas dievkalpojumā 1948. gada vasarā. Cilvēku priekšā, ar muguru pret fotogrāfu, mācītājs tērpā. Priekšā pašu darināts bērza koku krusts. Foto autors: ? Neboiss.
Anotācija (latviešu):
Vilvēki gaidu un skautu formās stāv aplī ap bērza koka krustu un mācītāju.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Daudzu skautu un skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi, bet visus viņus pulcināja un vadīja vadītāja V. Klētnieka raksts. "Pašu spēkiem" (no grāmatas "Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi”) Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, vienā pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes – skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās, un apvienojas kopēja virsvadība. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnēs un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija nevien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vel pazīstamāks kā dzimtenē, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu.""
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.265
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Artūrs Neboiss
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/958727
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.265.jpg 92.54 KB ce526360e6e19d4c094e5c2fbacf4a60 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet