Nosaukums (latviešu):

Ģimnāzijas 1. klases meitenes

Oriģināla radīšanas datums:

1949-02-15

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Ģimnāzijas 1. klases meitenes

Oriģināla radīšanas datums:

1949-02-15

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Izglītība

Temats:

Mācību iestādes

Temats:

Celtnes

Temats:

Pagalmi

Temats:

Sabiedriskās ēkas

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Ģimnāzijas 1. klases meitenes ar klases audzinātāju Pinnebergas nometnē (angļu zonā) 1948.–1949. mācību gadā. Aizmugurē koka ēka ar rūtotiem logiem. Pirmajā rindā, no kreisās: Irēne Venclavoviča, Tatjāna Klarka, klases audzinātāja E. Ābele, Rasma Markova, Lilija Kārkliņa un Ausma Ostele (pr. Linde). Otrajā rindā, no kreisās: Lonija Skrūzmane, Velta Leno, Inta Gruzna, Gaida Barbāne, Pegija Skrastiņa un Lija Lazdiņa.

Anotācija (latviešu):

Grupa meitenes.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kopā ar mammu sasniedzām Gotenhāfenu 1944. gada rudenī, iebraucot ar vācu armijas transporta kuģi. Sameklējām manu tēvu un tad lēnām virzījāmies uz rietumiem. Kādu laiku bijām Berlīnē, kur nepārtraukti bija uzlidojumi. Varējām pat pateikt pēc motoru skaņām krievu vai angļu bumbvedējus. Mēģinājām tikt tālāk uz rietumiem un nonācām Šlezvigas pilsētā. Tur apmetāmies pie vācu lauku ģimenes līdz kaŗa beigām. Kad angļi pārņēma Šlezvigas-Holšteinas apgabalu, sākās pārvietoto personu nomitināšana bijušajās vācu kazarmās. Rendsburgas pilsētā pirmajā nometnē apmetāmies lielā telpā ar divstāvu gultām kādi 30 latvieši. Mani vecāki gulēja apakš gultā, es virs gultā. Man diezgan tuvu blakus virs gultā bija vecāks jauneklis un, ak tu briesmas, kā nu varu noģērbties un apģērbties zem segām. Vēlāk pārcēlāmies uz lielāka kompleksa mūra ēkām, kur man ar vecākiem ierādīja mazu istabiņu. Ēdienu gatavoja kopvirtuvē. Mazgāties gājām kopējās dušās. Šajā nometnē nobeidzu latviešu tautskolu. Bijām tikai pieci klasē. Klases audzinātājs un skolas pārzinis Andrejs Bankovičs mūs stingri trenēja aritmētikas uzdevumus veikt galvā bez piezīmēm un atcerēties daudzus dzejoļus. Mūs mācīja ziemu un vasaru bez skolas pārtraukuma. Šeit iestājos Mežotnes 17. gaidu vienībā. Biju kopniece Irbju kopam, vēlāk gaidu pulciņa virskopniece un arī guntiņu pulciņa vadītājas vietniece. Vasarā no rītiem skrēju ar svilpi pagalmā, lai sasauktu pārējās meitenes uz rīta vingrošanu. Tā kā šai nometnē vidusskolas nebija, man bija jābrauc ar kuģīti pa Ķīles/Ziemeļjūras kanālu uz ģimnāziju Ķīles nometnē. Man ierādīja vietu istabā ar citu ģimeni, ko norobežoju ar izvilktām segām. Pēc viena semestra šo skolu slēdza un pārcēla mūs uz Pinnebergu pie Hamburgas. Tur bija jādodas ar vilcienu un jādzīvo internātā. Pa reizei mani ar vilcienu pavadīja un uzpasēja jau students Pinnebergas universitātē Alnis Bankovičs, mans bijušais blakus divstāvu gultas īpašnieks pirmajā nometnes vietā. Meitenēm internāta istabas bija augšstāvā, zēniem lejas stāvā. Vēlāk dabūjām istabiņu mums – tikai trim meitenēm. Pinnebergā kopgalda ēdiens bija sātīgs, bet diezgan trūcīgs. Zēni pie galda stāstīja visādus briesmu stāstus, lai meitenēm zūd apetīte un viņi varētu dabūt mūsu porcijas. Kā jau angļu zonā, "porridge" katrās brokastīs. Mans tēvs bija iestājies angļu sardžu rotā, kuriem bija melnas uniformas un tādēļ viņus sauca par melnajiem. Pa reizei tēvs atsūtīja angļu baltmaizi un šokolādi, tad bija svinēšana meiteņu istabā. Lai mūs varētu uzpasēt nedēļas nogalēs, sestdienās skolotāji atļāva rīkot ballītes skolas lielajā zālē. Vienmēr kāds skolotājs tur dežūrēja. Pie mums nāca viesos arī studenti un lietuviešu skolas zēni. Tā nu meitenes labi iemācījās dejot, bet jaunākajiem zēniem tādas izdarības maz interesēja un svešinieki nepatika. 1949. gada aprīlī ģimnāziju Pinnebergā slēdza, un mūs pārvietoja uz Neištates apvienoto ģimnāziju. Iesāku otro klasi, bet 1949. gada rudenī mani vecāki dabūja sponsoru braukt uz ASV. Devāmies uz caurlaides nometni Bremerhāfenā, ko atstājām 1950. gada februārī ar kuģi General C.H.Muir. Eventuāli mēs nonācām Grandrapidos, Mičigānas štatā, kur pabeidzu ģimnāziju un nobeidzu Aquinas koledžu ar grādu bioloģijā un medicīnas technoloģijā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.378.2

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Ausma Linde (dz. Ostele)

Vieta:

Angļu zona

Vieta:

Pinneberga (Pinneberg)

Vieta:

Pinneberga (Pineberga; Pinneberg)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/958885
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes