Cilvēku grupa – Eduards Bištēviņš ar saviem pēcnācējiem – sēž uz ēkas kāpņu pakāpieniem Lauingenes nometnē (amerikāņu zonā). Uz pjedestāla sēž Valdis Sveķis. Pie pjedestāla stāv, no kreisās: Tamāra Sveķe un Austars Šnore. Pirmajā rindā sēž, no kreisās: Margarita Šnore un Daumants Šnore, Eduards Bištēviņš un Hermanis Bištēviņš. Uz trepēm aizmugurē, no kreisās: Maruta Neimane, Lidija Neimane un Dagnija Neimane.
Par šo gadījumu Dagnija Neimane atceras: "Lauingenas nometnē mēs dzīvojām Messerschmitta lidmašīnas fabrikā, kuŗa bija sadalīta istabās dīpīšiem. Mūsu ģimenei bija viena atsevišķa istaba. Mielasti bija fabrikas kopgaldā, un tur varēja arī dabūt cukuru un sviestu. Daži dīpīši varēja paši vārīt, jo viņiem bija komunālās virtuves. Lauingenā dzīve bija ļoti laba. Mums deva tik daudz ēst, ka nevarējām paši apēst. Turējām cūkās un devām pārpalikumu cūkām. Tā nu mums bija cūkas gaļa, un daži dīpīši pat gatavoja desas."