LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Hindenburga nometnes skauti un gaidas
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Hindenburga nometnes skauti un gaidas
Oriģināla radīšanas datums:
1948
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Jaunieši -- Biedrības un klubi
Temats:
Skauti
Temats:
Gaidas
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Lielvārdes 15. skautu un Lielvārdes 44. gaidu vienības vecākie dalībnieki formastērpos pie koka ēkas Hindenburgas nometnē Ansbahā (amerikāņu zonā). Aizmugurē, labajā pusē, ir redzams liels ratu ritenis. Pirmajā rindā, no kreisās: vadītāja vietnieks Ilmārs Paupe, skautu vienības priekšnieks vadītājs Edgars Virziņš, roveri ? Celiņš un ? Pārups. Otrajā rindā, no kreisās: gaidu vienības priekšniece, vadītāja Mirdza Kalniņa, lielgaidas – nezināms, Renāte Kitnere, Gaida Straumēna un Grietiņa Kāpa.
Anotācija (latviešu):
Vīrieši un sievietes firmas tērpos
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Daudzu skautu un skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi, bet visus viņus pulcināja un vadīja vadītāja V. Klētnieka raksts. "Pašu spēkiem" (no grāmatas "Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi”) Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, vienā pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes – skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās un apvienojas kopēja virsvadība. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnēs un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija nevien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vēl pazīstamāks kā dzimtene, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.584
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Edgars Zariņš jun.
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/959158
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.584.jpg 94.94 KB 69fa6c6d86d15e8a0997cd03c4d618a0 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet