LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Cilvēki pie galda skautu un gaidu meža nometnē
Oriģināla radīšanas datums:
1946-06-22
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Cilvēki pie galda skautu un gaidu meža nometnē
Oriģināla radīšanas datums:
1946-06-22
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Jaunieši -- Biedrības un klubi
Temats:
Skauti
Temats:
Gaidas
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Cilvēki sēž pie galda Tērvetes novadu skautu kopnieku un gaidu kopnieču kursos Birstaliņā pie Tērvetes nometnes Oldenburgā (angļu zonā). Labajā pusē uzslieta telts.
Anotācija (latviešu):
Meža skats at telti un baļķu galdu.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Daudzu skautu un skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi, bet visus viņus pulcināja un vadīja vadītāja V. Klētnieka raksts. Arī Latvijas laika vadītāja Elmāra Sproģa dīpīšu gaitas nav pierakstītas, bet viņa skauta sirds dzirdēja skautisma saucienu, un 1945. gadā Oldenburgas DP nometnē "Tērvete” viņš deva zēniem skautošanas iespējas, nodibinot Tērvetes 11. skautu vienību un vadot Tērvetes skautu novadu. Pašu spēkiem ( no grāmatas „Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi” ). Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, viena pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes – skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās un apvienojās kopējā virsvadībā. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnēs un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija ne vien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vel pazīstamāks kā dzimtene, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.696.5
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Elmārs Sproģis
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/959289
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.696.5.jpg 90.36 KB ab1bfbabe470c050ac87b154a46130a6 Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet