Nosaukums (latviešu):

Garezera 116. skautu vienība

Oriģināla radīšanas datums:

1948-04-23

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Garezera 116. skautu vienība

Oriģināla radīšanas datums:

1948-04-23

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Celtnes

Temats:

Pagalmi

Temats:

Jauniešu biedrības un klubi

Temats:

Skauti

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Garezera 116. skautu vienības zēni un pieaugušie formastērpos Tērvetes nometnē Oldenburgā (angļu zonā). Aizmugurē nometnes vienstāvu koka baraka. Otrajā rindā (uz sola), no kreisās: otrais Gustavs Eglājs (ar cepuri), trešais Elmārs Sproģis, ceturtais Gunārs Andersons un piektais Andrejs Purviņš.

Anotācija (latviešu):

Grupa zēni u pieaugušie skautu formās. Aizmugurē nometnes barakas.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Daudzu skautu un skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi, bet visus viņus pulcināja un vadīja vadītāja V. Klētnieka raksts. Arī Latvijas laika vadītāja Elmāra Sproģa dīpīšu gaitas nav pierakstītas, bet viņa skauta sirds dzirdēja skautisma saucienu, un 1945. gadā Oldenburgas DP nometnē "Tērvete” viņš deva zēniem skautošanas iespējas, nodibinot Tērvetes 11. skautu vienību un vadot Tērvetes skautu novadu. Pašu spēkiem ( no grāmatas „Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi” ). Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, viena pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes – skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās un apvienojās kopējā virsvadībā. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnēs un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija ne vien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vel pazīstamāks kā dzimtene, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.706

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Elmārs Sproģis

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/959303
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes