Genis Zelčs sēž zālē pie Švābu Gmindes (amerikāņu zonā) 1949. gada pavasarī. Viņam aiz muguras ziedoši augļu koki, aiz tiem ir neliela nogāze. Foto autors: Genis Zelčs.
Par šo gadījumu Genis Zelčs atceras: "Pa kreisi un uz mazā kalna bija nometne, bet man patika šeit būt vientulīgos brīžos. Lai arī man bija daudz draugu un draudzeņu, bieži mani pārņēma vientulība. Varēju tikai aiziet no visiem un padomāt, kas bija noticis un kas būs tālāk. Tajā laikā nebija nekādu cerību, ka dzīve mainīsies tuvākajā nākotnē. Ko gan es darīšu Vācijā visu savu mūžu?"