Nosaukums (latviešu):

Gaidu svinīgais solījums

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Gaidu svinīgais solījums

Oriģināla radīšanas datums:

1947

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Celtnes

Temats:

Interjers

Temats:

Jauniešu biedrības un klubi

Temats:

Gaidas

Temats:

Zīmes un simboli

Temats:

Karogi

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Burtnieku 73. gaidu vienības pulks formastērpos stāv ierindā Neietingā (amerikāņu zonā) pirms kaklautu uzsiešanas gaidu svinīgā solījuma došanas dienā. Viena jauniete tur Latvijas karogu. Priekšplānā redzamas sēdošu cilvēku muguras. Telpas vidū galds ar ziediem un svečturi.

Anotācija (latviešu):

Cilvēki sēž zālē. Ierindā stāv meitenes gaidu formās.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mans tēvs strādāja Rīgas apgabaltiesā un 1944. gada 27. septembrī kopā ar vairākiem Rīgas apgabaltiesas locekļiem, tiesas darbiniekiem un viņu ģimenēm iekāpa vilcienā Rīgas preču stacijā, un 28. septembra rītā devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. 29. septembrī iebraucām Durbes stacijā un nākošā rītā apmetāmies Durbes "Pluģos", kur ierīkojāmies kūtsaugšā. 13. oktobrī krita Rīga. 17.oktobrī ierodamies Liepājā, apmetāmies miertiesas namā, kuŗā ir novietoti karavīri. Ar viņu palīdzību 20. oktobrī uzkāpjam uz kuģa "Bukarest" un pulkstenis 8os vakarā atstājam Liepāju. Šis bija ļoti emocionāls brīdis. Naktī uz 21. oktobri mūsu kuģi vajā divas Padomju Savienības zemūdenes. Ap pusdienas laiku ierodamies Gottenhafenā. 22. oktobrī kādus 1300 bēgļus iesēdina vilcienā un aizved uz daudziem pazīstamo Licmanštates pirti un atutošanu. 25. oktobrī, divu partijas vīru pavadībā, vilcienā dodamies nezināmā virzienā. 28. oktobri iebraucam Špellenē. Esam izbraukuši cauri visai Vācijai. Naktī paliekam vilcienā. Pēc tam mūs nometina briesmīgajās Špellenes barakās, kur ir tik daudz bēgļu, ka naktis pavadām sēdus uz grīdas. Pēc dažām dienām mūs pārved uz Vēzeli (Wesel, netālu no Holandes robežas) un izvieto armijas kazarmās. Te jau ir daudz patīkamāk. Lielākā daļa bēgļu tiek nodarbināti tanku grāvju rakšanā. Vēzelē pavadām 10 dienas, un tad 10. novembrī 64 cilvēku grupa vilcienā dodamies Austrumu virzienā. Izbraucam cauri vairākām sabumbotām Rūras apgabala pilsētām. Lai kur apstājamies, nekur mūs neņem pretīm, līdz nonācām Grefentālē, Vācijas nabadzīgākajā apgabalā Tīringā. Šeit mums norādīja doties uz Altettingu Bavārijā. No Alettingas 14. novembrī mūs izvieto pāris lauku viesnīcās ciematā Alzgernā. Kopš iekuģojām Gottehafenā, ar īsiem pārtraukumiem, esam gandrīz mēnesi pavadījuši vilcienā. Mūsu Rīgas grupa vēl arvien turas kopā. Mums norādītā viesnīcā kādiem 25 cilvēkiem tiek ierādīta paliela telpa. Uz grīdas izklājām salmus gulēšanai. Mūsu pulciņā bija rakstniece Elga Kore. Viņa atsāka mācīt mūs, nedaudzos bērnus, viesnīcas palievenī. 18. novembrī notika svinīgs akts Alzgernas ciema skolā, un 6. decembrī tika nodibināta skola bēgļu bērniem. To nosauca par Piesauli. Skolai nebija ilgs mūžs, jo pienāca ziņa, ka tuvākā laikā bēgļus izvietos. Es nevienu dienu šo skolu neapmeklēju. Mani vecāki un es atstājām nometni jau 8. decembrī. Mūs izvieto uz laukiem Garchingas pagastā pie kādas bavāriešu ģimenes. Tur bija sieva ar diviem maziem bērniem. Vīrs bija iesaukts vācu armijā. Mani vecāki veica visus lauku, kūts un mājas darbus. Lēnām pieradām pie bavāriešu dīvainībām un ari zināmas atpakaļ palicības. Atmiņā palikuši pirmie Ziemassvētki Vācijā bavārietes saimniecībā. Nebija runas par dāvanām jeb svētku maltītēm. Atceros, ka tēvs bija sameklējis dažas briketes, ar ko iekurt krāsniņu mūsu istabā. Mamma pannā izkausēja cukuru un piebēra auzu pārslas. Kad masa sacietēja, tā garšoja kā vislabākās konfektes pasaulē. Kaŗam beidzoties, pārejam dzīvot uz UNRRAs jauni nodibināto bēgļu nometni Neietingā. Nometne bija ierīkota kādreizējā mūķeņu klosterī. Pirms bēgļiem klosterī mitinājušies vācu karavīri. Nometnē ap 500 bēgļu, visi ir latvieši, izņemot vienu igauņu ģimeni. Tur satiekam savus agrākos ceļa biedrus no Rīgas un ar deviņiem kādu gadu mitināmies kopējā istabā. Liela bēgļu daļa ir no Latgales, daudz Latgales inteliģences. Pazīstami vārdi: Latkovskis, Rupainis, Murans, Klīdzejs, Bojārs, Tīrumnieks, Trepša, Priževoits, Ondzulāns, Varslavāns, Postijons un citi. Lielākā daļa pieminētie cilvēki bija mūsu skolotāji. Neietingā iestājos gaidās un 1947. gadā pabeidzu pamatskolu. 1948. gadā nometni likvidē un mūsu ģimeni pārceļ uz Erlangenas DP nometni. 1949. gada martā, nepabeigusi ģimnāzijas otro klasi, kopā ar vecākiem izceļoju uz ASV. Mēs bijām vieni no pirmajiem izceļotājiem. Aizceļošana vēl nebija parasta lieta, un šķiršanās no skolas biedriem bija smaga un ļoti asaraina."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.1000

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Gunta Grīsle (dz. Cīrule)

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/959731
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes