Nosaukums (latviešu):

Skautu vadītājs Harijs Bergs

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Skautu vadītājs Harijs Bergs

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Portretu fotogrāfija

Temats:

Jauniešu biedrības un klubi

Temats:

Skauti

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Skautu vadītājs Harijs Bergs stāv klajumā Lībekā (angļu zonā). Vīrietis ir ģērbies tikai šortos un kaklautā. Fonā mežs.

Anotācija (latviešu):

Vīrietis stāv klajumā.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Atstājām Latviju ar kuģi 1944. g. 23. oktobrī no Liepājas. Nākošā dienā ieradāmies Dancigā. No turienes ar vilcienu uz Brombergu utt., līdz nonācām galamērķī – Letten Lager, Tarnewitz bei Klutz, Mecklenburgā. Tad vācieši pārvietoja mūs uz netālo pilsētiņu Boltenhagen, kur būvējām lidlauku jaunām strūklu lidmašīnām. 1945. g. 31. maijā mēs iebraucām Lubeckā, kur tad bijām vairākās nometnēs (Sidrabene, Waldersee un Mesen kaserme) līdz izceļošanai uz Ameriku 1950. gada janvārī." Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par Sidrabenes nometni ("Moislinger Baum" vācu ģimnāzijā): "No šīs nometnes (skolas) mūs pārcēla uz Waldersee nometni, kas bija bijušo vācu virsnieku ģimeņu dzīvokļu bloku māja. Tur tūliņ pēc kara beigām ievācās poļu bēgļi, izdzenot vāciešu ģimenes un paturot vāciešu privātās mantas. Pirms angļi poļus izlika citur un mēs ievācāmies, poļi pilnīgi izdemolēja dzīvokļus – izņēma plītis, vannas, izlietnes, ūdens sildītājus utt. Visas telpas bija atstātas šausmīgi netīras. Pagraba telpās poļi turēja un baroja cūkas, vistas un teļus. Bija arī kandžas brūvētava." Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par Alterfrādes Lauksaimniecības skolu: "Alterfrādes (Schleswig Holstein, uz ziemeļiem no Lībekas) Lauksaimniecības skola galvenokārt bija domāta bijušajiem latviešu karavīriem, lai tie varētu kādu amatu iemācīties, dodot iespējas emigrācijai. Skolā iestājās arī citi jaunieši, kas nebija karavīri. Starp tiem biju arī es. Mūsu ģimene dzīvoja Meezen kazarmju nometnē Lībekā. No Lībekas uz Alterfrādi braucām ar vilcienu. Kādu laiku par skolas direktoru bija arī mans tēvs – agr. Kārlis Valters Liepiņš. Skolai bija līgums ar vietējo vāciešu saimniecību (muižu), kur varējām apstrādāt laukus, slaukt govis, lietot viņu zirgus (mūsu praktiskie darbi) u.t.t. Skolas administrācijai bija labas attiecības ar vāciešiem. Skola bija zem angļu zonas IRO (International Refugee Organization) pārvaldes kontroles. Angļu pārvaldes darbinieki skolu apciemoja diezgan bieži, un starp viņiem un skolniekiem nebija labas saprašanās. Kādreiz bija diezgan nepatīkama vārdu apmaiņa starp latviešiem un angļiem. Vienai latviešu kundzei, kura bija skolas angļu valodas pratēja, bija diezgan neērti pārtulkot to, ko kāds bijušais karavīrs teica angļu birokrātam. Bez tam teicējs paskaidroja kundzei, ka pietiekami labi saprot angļu valodu, lai zinātu vai viņa teikto ir pareizi pārtulkojusi. Skolu slēdza vai nu 1949., vai 1950. gadā."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.1210

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Indulis Liepiņš

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/959997
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes