LV | EN
Nosaukums (latviešu):
Koris Latvijas valsts svētkos
Oriģināla radīšanas datums:
1948-11-18
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums (latviešu):
Koris Latvijas valsts svētkos
Oriģināla radīšanas datums:
1948-11-18
Fiziskais raksturojums (latviešu):
1 fotogrāfija
Temats:
Fotogrāfijas
Temats:
Latviešu diaspora
Temats:
Latvieši -- Vācija
Temats:
Bēgļu nometnes -- Vācija
Temats:
Izglītība
Temats:
Mācību iestādes
Temats:
Celtnes
Temats:
Interjers
Temats:
Svētki
Temats:
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Vācija
Anotācija (latviešu):
Kārļa Skalbes ģimnāzijas runas koris Latvijas valsts svētkos Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jaunietes ir ģērbušies tautastērpos, puišiem ir gaiši krekli ar prievītēm. Fonā egļu zari. Pirmajā rindā, no kreisās: sestā Inese šulca, septītā Aina Poriete un devītā Maija Noriņa. Otrajā rindā, no kreisās: trešais Juris Orle, piektais Edvīns Hincenbergs un sestais Jānis Krūmiņš.
Anotācija (latviešu):
Grupa jauniešu. Meitenes tautas tērpos. Zēni baltos kreklos ar prievītēm.
Vispārīgās piezīmes (latviešu):
Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Juris Orle, ar māti un māsu Ritu atstājām Rīgu 1944. gada 29. septembrī ar vācu kuģi "Rioo". Iebraucām Ventspilī 30. septembrī un apmetāmies pie draugiem Zūru pagastā (17 km no Ventspils). Tā kā tēvs bija Rīgas ostas locis, viņam bija jāpaliek, lai izvadītu pēdējo kuģu konvoju 10. oktobrī. Konvojs piestājās Ventspils ostā 11. oktobrī, un pārējā ģimene pievienojās tēvam, lai brauktu ar kuģi "Pillau" uz Vāciju. Koenigsbergā, tagadējā Kaļingradā, iebraucām 13. oktobrī. Ar vilcienu Latvijas bēgļus nosūtīja uz Gdiņu, toreizējo Gotenhafenu, bet dažas dienas vēlāk uz nometni Ščakovā, Dienvidpolijā. Tur mums 25. oktobrī pateica, lai braucam, kur gribam. Tēvs devās atpakaļ uz Gdiņu, kur viņš kļuva par kapteini uz vācu kuģa "Spyker II", kas veda kaŗa materiālus uz Liepāju. Ģimene viņam Gdiņā nevarēja pievienoties, jo tur bēgļiem vairs neļāva uzturēties. Māte, māsa un es devāmies līdzi kādai paziņai uz Eichenbrucku (tagad Wagrowiec) okupētā Polijā, netālu no Pozenes (tagad Poznan). Mūsu paziņas māsa tur dzīvoja kopš repartīcijas 1939. gadā. Pilsētiņā bija daudz Latvijas vācieši, kas mūs ļoti laipni uzņēma un palīdzēja, ļoti labprāt runāja latviski, izņemot jaunās paaudzes lielāko daļu, kas latviski vairs neprata, vai arī negribēja runāt. Eichenbruku mums ar lielu steigu bija jāatstāj 1945. gada 20. janvārī, jo strauji tuvojās Sarkanā armija. Braucām atkal līdzi mūsu paziņai, tikai šoreiz tikai pie viņas brāļa, kas bija apmeties Nassenheides ciemā netālu no Bērlīnes. Šeit sāku apmeklēt vācu pamatskolu. Nassenheidē nodzīvojām līdz 1945. gada 22. aprīlim, kad atkal bija jābēg no komunistiem. Šoreiz ar vilcienu braucām uz Neištati (Neustadt, Schleswig Holstein), jo tur bija tēva kuģis. Te 3. maijā ienāca angļu kaŗaspēks. Šajā pašā dienā līcī pie ostas sabiedroto lidmašīnas nogremdēja divus lielus pasažieru kuģus – "Cap Arcona" un "Deutschland" un preču kuģi "Thielbeck", nogalinot ap 7500 evakuētos koncentrācijas nometņu iemītniekus, to starpā arī nezināmu skaitu latviešus. Izglābās tikai nedaudzi. Starp dzīvajiem bija arī sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. Dažas dienas pirms Jāņiem latvieši saņēma angļu militārās pārvaldes pavēli pārcelties uz bijušās zemūdeņu skolas kazarmām Neištatē, kur tolaik mita gandrīz visu Eiropas valstu bēgļi un bijušie kaŗā gūstekņi (baltieši, itāļi, jugoslāvi, bet visvairāk poļi). Latvieši bija tikai kādi 300, bet starp mums bija ap 60 Latvijas Universitātes mācības spēki. Nometnē skolotāja Martiņa Gaides vadībā nodibinājās pamatskola un ģimnāzija, darbojās skautu un gaidu vienības, koris komponista Helmūta Pavasara vadībā, dažādi kursi, priekšlasījumi utt. Sparīgā garīgā dzīve apsīka, kad nodibinājās Baltijas Universitāte sākumā Hamburgā, tad Pinnebergā, un bijušie profesori ar ģimenēm aizbrauca. Neištatē pabeidzu pamatskolu un iesāku mācības ģimnāzijā. Mūsu ģimenei pienāca Jurģi 1947. gada 4. maijā, kad ģimene pārcēlās uz Flensburgu, pilsētu pie Dānijas robežas, jo tēvs sāka strādāt par skolotāju DP jūras skolā. Flensburgas latviešu Kārļa Skalbes ģimnāziju slēdza 1948. gada 17. novembrī, un lielākā skolnieku daļa izglītību turpināja, sākot ar 19. novembri, Pinnebergas latviešu ģimnāzijā. Te beidzu 2. ģimnāzijas klasi. Pinnebergas ģimnāziju 1949. gada maijā slēdza, un izglītību vajadzēja turpināt apvienotā latviešu, lietuviešu un poļu ģimnāzijā Neištatē. Te beidzu ģimnāzijas 3. klasi. Šo skolu slēdza 1950. gada aprīlī. IRO iestādes uzaicināja skolniekus mācīties vācu valodu, lai sagatavotos turpināt izglītību vācu ģimnāzijās. 1950. gada janvārī slēdza arī DP jūras skolu Flensburgā, un mūsu ģimeni pārcēla uz Eitīnes (Eutin) nometnes kazarmām. Vācu ģimnāzijas sagatavošanas skolu, sākot ar 1950. gada pavasari, apmeklēju kopā ar apmēram 60 latviešiem un mazāku skaitu lietuviešu, igauņu un poļu skolniekiem. Oktobrī šī skola, kas manā gadījumā atbilda latviešu ģimnāzijas 4. klasei, izbeidza darbību, ar iespēju pāriet uz vācu ģimnāziju. Tā kā tuvojās laiks atstāt Vāciju, seši skolnieki, palīdzot bijušajiem latviešu ģimnāzijas skolotājiem, gatavojāmies pārbaudījumiem, lai kā eksterni beigtu latviešu ģimnāzijas kursu pie Latviešu Centrālās Komitejas Izglītības nozares eksterņu pārbaudījumu komitejas Hamburgā. Tā 1951. gada 13. februārī saņēmu gatavības apliecību par pilna ģimnāzijas kursa beigšanu. No Eitīnes mūsu ģimeni pārcēla atpakaļ uz Neištati, mūsu pašu pirmo DP nometni. Pēc ģimnāzijas kursa beigšanas sāku strādāt par skolotāju nometnes latviešu papildskolā, jo latviešu bērni jau tolaik mācījās vācu skolās. 1951. gada augustā arī mūsu ģimene saņēma paziņojumu, ka beidzot arī mēs varam ierasties izceļošanas nometnē Ventorfā pie Hamburgas un pēc tam Gronā pie Brēmenes, lai 28. augustā dotos kuģī "General Stewart" uz ASV, Ņujorku, kur iebraucām 7. septembrī."
Oriģināla turētājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla novietojuma kods:
LPplgD2022.1400
Pieder kolekcijai:
Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
Izcelsme:
Juris Orle
Izveidošanas datums:
15.11.2021
APLIS autortiesību statuss:
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
APLIS piekļuves tiesības:
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
APLIS tiesību paziņojums:
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
APLIS piekļuves paziņojums:
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/960239
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. LPplgD2022.1400.jpg 107.34 KB e5300a134a7ca37a69adc5fd6708294d Lejupielādēt Atvērt

Lūdzu uzgaidiet