Nosaukums (latviešu):

Skrundas 19. skautu vienības skauti sveic karogu

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Skrundas 19. skautu vienības skauti sveic karogu

Oriģināla radīšanas datums:

1948

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Latviešu diaspora

Temats:

Latvieši -- Vācija

Temats:

Bēgļu nometnes -- Vācija

Temats:

Celtnes

Temats:

Pagalmi

Temats:

Jauniešu biedrības un klubi

Temats:

Skauti

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Vācija

Anotācija (latviešu):

Skrundas 19. skautu vienības skauti formastērpos stāv ar sveicienam paceltu labo roku Latvijas karoga pacelšanas brīdī rīta jundas laikā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Fonā, kreisajā pusē, ir vienstāvu ēka, aizmugurē ir vairākas vientuļas priedes, tālāk – mežs. Priekšējā rindā, no kreisās: A. Mundeciems (vadītājs) un H. Hanzens (vadītājs).

Anotācija (latviešu):

Vīriešu un zēnu ierinda skautu formās. Ierinda izpilda skautu sveicienu.

Vispārīgās piezīmes (latviešu):

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Daudzu skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi. Vadītājs K. Stunda, Latvijas laika vadītājs, savu nekad neuzrakstīja, bet šīs fotogrāfijas no viņa skautu fotogrāfiju albuma (no 1945. līdz 1950. gadam) ļoti labi pauž viņa DP laika darbību, jo viņu iedvesmoja un vadīja latviešu skautu gars, kas ir izteikts vadītāja V. Klētnieka rakstā. "Pašu spēkiem" (no grāmatas "Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi”) Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, vienā pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes – skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās, un apvienojas kopēja virsvadība. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnēs un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija nevien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vel pazīstamāks kā dzimtenē, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu."

Oriģināla turētājs (*):

Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs

Oriģināla novietojuma kods:

LPplgD2022.1455

Pieder kolekcijai:

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)

Izcelsme:

Kārlis Stunda

Izveidošanas datums:

15.11.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/960324
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes