Nosaukums (latviešu):

Siguldas pilsdrupas

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Strenči : Strenču fotodarbnīca

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Siguldas pilsdrupas

Autors:

Autors nav zināms

Izdevējs:

Strenči : Strenču fotodarbnīca

Oriģināla radīšanas datums:

192X

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Stikla fotoplate (negatīvs)

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Siguldas viduslaiku pils (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Sigulda (Siguldas novads, Latvija)

Anotācija (latviešu):

1207. gadā notika pirmā zemes dalīšana starp Rīgas bīskapu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Rezultātā Ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas (Segewold) pils celtniecību. Sākotnēji tā bija castellum tipa cietoksnis ar kapelu, bet kad 1236. gadā pēc Zobenbrāļu sakāves varu pārņēma Livonijas ordenis, pils tika pārbūvēta konventa tipa celtnē. Siguldas pils savu uzplaukumu sasniedza 15. gadsimtā. Ap šo laiku celts pils četrstūrveida dienvidu vārtu tornis un tornis tilta galā. Poļu valdīšanas laikā 1582. gadā un 1590. gadā Siguldas pilī tika veiktas revīzijas, kas konstatēja, ka pils atrodas sabrukuma sākumā. Pils vēl vairāk cieta poļu –zviedru karadarbībā 1601. līdz 1621. gadam. Tā laika revīzijā teikts, ka pils vairs nav apdzīvota. Vairāk kā gadsimtu pēc Polijas – Zviedrijas cīņām – 1737. gadā cariskās Krievijas valdīšanas laikā ķeizariene Anna pili uzdāvināja feldmaršalam Lasci. Siguldas pilsdrupu saglabāšanas darbus pirmais uzsāka Dmitrijs Kropotkins, bet, kad 19. gadsimta beigās pili mantoja kņaziene Olga kropotkina, ārējā priekšpilī tika uzcelta jauna muižas ēka un vairākas saimniecības ēkas. Šajā laikā nostiprinot pilsdrupas, romantizēja vecos mūrus, izveidojot vairākas fantastiskas arkas kā nodevas tā laika modei. 1922. gadā muižas centru ieguva Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc Otrā pasaules kara vecā pils atradās avārijas stāvoklī, tikai 1962. gadā tika veikta ziemeļu torņa konservācija, bet pēc aptuveni desmit gadiem konservācijas un restaurācijas darbi norisinājās kapitula zāles un kapelas telpās. 1987. līdz 1988. gadam pils teritorijā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kurus vadīja N. Treijs, arheoloģiskā izpēte notika arī 1997. un 2000. gadā. Tomēr neskatoties uz jau veiktajiem Siguldas pils mūru nostiprināšanas un restaurācijas darbiem, joprojām nepieciešama steidzama pils mūru konservācija. Iekšējās priekšpils teritorijā iekārtota brīvdabas estrāde

Oriģināla turētājs (*):

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Oriģināla novietojuma kods:

LFM7427_138

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.166401,24.849440

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3231/

Vieta:

Siguldas pilsēta (Siguldas novads)

Gads laika joslai:

1925

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Tiesības nav skaidras

APLIS piekļuves tiesības:

Šī darba autortiesību un blakustiesību statusu ir vērtējusi organizācija, kas ir padarījusi darbu pieejamu, bet organizācija nespēja izdarīt pārliecinošu lēmumu attiecībā uz autortiesību statusu. Lai iegūtu papildinformāciju, lūdzu, sazinieties ar organizāciju, kas ir padarījusi darbu pieejamu. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai.

APLIS tiesību paziņojums:

Autortiesības nav noteiktas

APLIS piekļuves paziņojums:

Pieejams tīmeklī (bez iespējas lejupielādēt)

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/9670
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes