1929. gadā žurnālists Pēteris vairs nav jaunietis, tomēr joprojām dzīvo sapņu, uzdzīves un pagātnes nopelnu pasaulē, nopietni neuztverdams nedz darba, nedz ģimenes pienākumus. Nejauša tikšanās ar kādreizējo cīņu biedru izmaina viņa attieksmi pret dzīvi un pakāpeniski nodrošina karjeras izaugsmi. Piedalīšanās 1934. gada apvērsumā šķietami ļauj cerēt uz jauniem panākumiem, tomēr vājais raksturs un tieksme uz ārišķībām ievelk Pēteri atpakaļ netikumu purvā. Padomju specdienestu palīdzība ļauj Pēterim atkal nostāties uz kājām, un viņš kļūst par ietekmīgākās avīzes atbildīgo redaktoru. 1940. gada jūnijā šķietami piepildās viņa sapnis par pārticību, slavu un varu, tomēr Pēterim kā sabiedrisko lietu ministram marionešu valdībā to izbaudīt nav lemts. Pēteri tur drošā attālumā no lēmumu pieņemšanas, bet kara laikā viņš tiek arestēts. Pēc gadiem ieslodzījumā brīvībā atgriežas sagrauts cilvēks, kura vienīgais mērķis ir izdzīvot, iztapīgi kalpojot drošības struktūrām. 1967. gadā tiek organizēts paklausīgā aģenta ceļojums pie brāļa uz Zviedriju, kas negaidīti ļauj Pēterim ieraudzīt sevi un pasauli citā perspektīvā.