Nosaukums (latviešu):

Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca. A. Pjenācekas kapaplāksne

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2010

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

Metadati

Nosaukums (latviešu):

Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca. A. Pjenācekas kapaplāksne

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2010

Fiziskais raksturojums (latviešu):

1 digitālā fotogrāfija

Fiziskais datu nesējs:

Digitāli radīts

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Kapu pieminekļi

Temats:

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Cēsis (Cēsu novads, Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Anotācija (latviešu):

Cēsu Sv Jāņa luterāņu baznīca celšanas gads nav konkrēti zināms, tiek uzskatīts, ka Baznīca celta no 1283. līdz 1287. gadam, otrā Rīgas arhibīskapa Johanna fon Luves valdīšanas laikā. Tās celšanu vadījis ordeņa mestrs Vilekins fon Endorps. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un bijusi Livonijas ordeņa doma baznīca. Laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams. 15./16. gadsimtu mijā Livonijas “ziedu laikos” sākās Cēsu pilsētas un līdz ar to arī Jāņa baznīcas lielākais uzplaukums, kad nāca viena no visspilgtākajām figūrām mestra amatā - Valters fon Pletenbergs, pateicoties kuram, 1524. gadā baznīcā sāka sludināt evanģēliski. Cēsis ir viena no pirmajām mūsu valsts pilsētām, kas pievērsās reformācijai un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. Baznīca ir kalpojusi pat par zirgu stalli Jāņa Briesmīgā armijas zirgiem 1577. gadā Livonijas kara laikā. 1582. gadā Livonijas kara rezultātā Cēsis un arī baznīca nonāk poļu rokās, un viņu valdīšanas laikā sākās kontrreformācija. Šajā gadā Polijas karalis Stefans Batorijs nodibināja Livonijas bīskapiju un Sv. Jāņa baznīca kļuva par Inflantijas katoļu bīskapa katedrāli

Anotācija (latviešu):

Cēsu Sv. Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 metrus gara un 32 metrus plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 metrus augstais zvanu tornis ar 15 metrus augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcā ir saglabājušies līdz mūsdienām virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuri lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. A. Pjenācekas kapaplāksne uzstādīta 1591. gadā

Oriģināla turētājs (*):

Vitolds Mašnovskis

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3419/

Vieta:

Cēsu pilsēta (Cēsu novads)

Gads laika joslai:

2010

Izveidošanas datums:

07.06.2013

Labošanas datums:

11.09.2026

APLIS autortiesību statuss:

Aizsargāts ar tiesībām

APLIS piekļuves tiesības:

Nav

APLIS tiesību paziņojums:

Ir aizsargāts ar autortiesībām

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav pieejams

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/9854
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes