E. Hofmane teic, ka grāmata lasītājam ir durvis uz viņu pašu. Stāsti nākuši dabiski, un autore atzīst, ka rakstot esot arī raudājusi, jo daudzus no stāstiem rakstniece uztver ļoti personīgi. Stāstu krājums ļauj ielūkoties deviņās nesaistītu varoņu dzīves epizodēs, pārsteidzot ar dažādību, laika un vietas mainību, kā arī personāžu daudzveidību.