Kolektīvo monogrāfiju raksturo plašs pētījumu loks gan hronoloģiskajā, gan tematiskajā ziņā – tiek skatīti dažādi vēsturiskie posmi, sākot ar 16. gadsimtu. Pētījumu avoti ir ļoti daudzveidīgi: pamatā tie ir vairāku valstu (Baltkrievija, Polija, Lietuva, Latvija) arhīvi, periodika dažādās valodās, tiesību akti un likumi, daiļliteratūras darbi, historiogrāfiskā literatūra. Pētnieki uzskata, ka Latgales reģionālisms ir savādāks nekā dažu Kurzemes un Vidzemes vietu lokālās īpatnības, jo Latgalei piemīt izteikta vēstures, reliģijas un etniskā sastāva specifika, kā arī sava valoda.