Šis rakstu sējums ir par telpas pieredzēšanu: par to, kā mēs izdzīvojam sevi vietā, kurā esam, un kā mēs izjūtam sevi savā vietā vai vietā, kura tā arī nav kļuvusi vai nekad nebūtu varējusi kļūt par mūsu dzīves pasauli. Kā veidojas savas vietas izjūta? Vai vieta, kurā mēs dzīvojam, vienmēr ir mājas? Vai šo vietas izjūtu veido mūsu individuālā pieredze vai tā ir atkarīga no kādām kolektīvām prasībām? Vai to nosaka mūsu piederība tradīcijām, kurās esam audzināti un pieņēmuši, vai tieši mūsu vietas pieredze ir tā, kas nosaka, kādai tradīcijai mēs izvēlamies piederēt?