Neviena Latvijas pilsēta nevar lepoties ar tādu hronikas tipa vēstures avotu bagātību kā Liepāja. Liepājas birģermeistara J. Šmita hronika (1732–1748) atklāj Liepājas vēsturē nozīmīgus notikumus 18. gadsimtā, kad pilsēta atgūstas pēc mēra un piedzīvo ekonomisku, sociālu un kulturālu uzplaukumu. Tulkotājs saka, ka Šmita teksts nav publikai domāts vēstījums, bet personiskas piezīmes. Tāpēc tas pamatā satur sausu, lakonisku notikumu fiksējumu bez īpašiem skaidrojumiem un komentāriem.