Šajā darbā spāņu filozofs apraksta jaunu cilvēka tipu - "cilvēku-masu", kas radies, pateicoties liberālajai demokrātijai un zinātnes un tehnikas attīstībai, un analizē 20. gadsimta 20.-30. gadu Eiropu, kas noveda pie postoša kara gan Spānijā, gan visā Eiropā un pasaulē. Darbā ir divas galvenās tēmas: masu sabiedrība, kas bija parādījusies 19. gadsimta beigās, un Eiropas politiskās federācijas izveidošana kā atbilde jaunajām pasaules lielvarām. Filozofs sludina nepieciešamo Eiropas vienotību, lai ierobežotu cilvēka-masas murgus, kuri Vecajā kontinentā bija atnesuši totalitārismu. Viņš brīdina par boļševismu un fašismu. Darbs sasaucas ar pašreizējiem traģiskajiem notikumiem Eiropā, kurus ir izraisījusi totalitārā Krievija.