Vairāku paaudžu ģeogrāfijas studentu iemīļotā un cienītā LU emeritētā profesora un valsts emeritētā zinātnieka Ojāra Āboltiņa biogrāfijas grāmata ir vērīga aculiecinieka vēstījums par studijām Ģeogrāfijas fakultātē 20. gs. 50.-60. gados, par ģeologa darba specifiku, par profesionāla ģeologa izaugsmi līdz augstākā līmeņa studijām un par akadēmisko darbību LU, vienlaikus ieskicējot arī pagājušā gadsimta padomju laika dzīves aspektus, pat paradoksus. Lai gan manuskripts ir tapis 2015. gadā, tas nemazina šo atmiņu nozīmi zinātnes vēsturē.