Mūsdienu pasaulē sociālo, politisko, kā arī idejisko ainu arvien vairāk raksturo jaunu izaicinājumu sadrumstalotība. Strauja digitālo tehnoloģiju attīstība un mediju telpas izplešanās, militārie konflikti un neokoloniāli tīkojumi, klimata straujās pārmaiņas, kā arī kultūras, paražu, tradīciju transformācijas maina ne tikai saliedētības izpratni, bet arī tās mērķus. Ideoloģiskais apjukums, polarizācija, dezinformācija un pilsoniskā atsvešinātība apdraud sabiedrības vienotību un pārvaldību. Līdz ar to ir nepieciešams pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, izzinot to dziļākos cēloņus un piedāvājot risinājumus.