Zināmā un nezināmā robeža ir nemitīgs filosofijas un eksistences, mākslu un zinātņu jautājums. Tas ietver mikro pasauli un mega dimensijas, cilvēka spēju robežas un virtuālās konstrukcijas, tas ietiecas iracionālās dziņās un ķermeņa anatomijā, nosaka prāta darbību un cilvēka dzīvi. Katram robeža ir cita, bet saikne starp tām pastāv. Zināmajā skaidrāk apzināmies nezināmo - tas ir ikviena progresa un cilvēka dzīves nosacījums. Pati par sevi robeža starp zināmo un nezināmo nepastāv, tā ir cilvēku prātā, tieksmēs, pārdzīvojumos. Rakstu krājumā zināmā–nezināmā dinamika skatīta no patiesības, melu, ironijas, pieredzes, literatūras, dzīves, kultūrvēstures aspektiem.
Postmodernisma apoloģija / Vitorio Hesle ; no vācu valodas tulkojis Rihards Kūlis. Sabiedriskās patiesības: prāts un neprāts, kolektīvās zināšanas un sabiedrības kopība / Māris Kūlis. "Ironija ir mūžīgas agilitātes, bezgalīgi pārpilna haosa skaidra apzināšanās". Romantisma ironijas izpratne Frīdriha Šlēgela tekstos / Raivis Bičevskis. Uz zināmā un nezināmā robežas: Kants un Rāners / Rihards Kūlis. Abpus sliekšņa: Viljams Džeimss par tīro pieredzi un mistiskajiem apziņas stāvokļiem / Velga Vēvere. Kā tas ir, kad zināšana ir nezināšana? / Ineta Kivle. Literatūra. Bibliotēka. Mākslas darbs. Priekšstats par "dozētās patiesības literatūru" Miervalža Birzes prozā un publicistikā / Anna Auzāne. Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēka un tās ceļi pēc biedrības likvidācijas / Jana Dreimane. Hermeneitiskās fenomenoloģijas metode literatūras interpretācijai. Mākslas darba būtība un izklāsts / Linda Gediņa. Piedzimšana. Citi. Emocijas. Iesākšanas potencialitāte: Hanna Ārente par piedzimšanu / Inga Gaugere. Ceļā no izpratnes līdz rīcībai. Levins un Fanons par Es-Cits attiecībām / Kitija Mirončuka. Stoiķu mācība par emocijām: vai to var interpretēt šodien konceptuāli pieņemami? / Gita Leitlande.