Pēc Rīgas mākslinieku grupas (Aleksandra Beļcova, Ģederts Eliass, Jēkabs Kazāks, Eduards Lindbergs, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Romans Suta, Erasts Šveics, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns) pirmās izstādes Pilsētas mākslas muzejā 1920. gadā no 7.-28. martam, Jānis Roberts Tillbergs savā darbnīcā Rīgā sapulcināja domubiedrus Jēkabu Manguli, Pēteri Pētersonu, Rihardu Zariņu, Reinholdu Kasparsonu un Jāni Munci. Dzima ideja par izstādi-parodiju, kas izsmietu jauno mākslu ar tās pašas radīto valodu - dažādiem jaunlaiku „iesmiem”, pasniedzot tos kā jaunu modernās mākslas virzienu – „bumbismu”. Par izstādes sarīkotāju līdz “atklātībai” tika izvirzīts mākslas aprindās nezināmais Reinholds Kasparsons. Domubiedri pagatavoja 62 gleznas, vienu skulptūru un 38 zīmējumus, iespieda katalogu un 3. oktobrī atklāja R.K. izstādi Totlēbena (O.Kalpaka) bulvārī 4. ”Kasparsoniādes” incidentu noslēdz teatrāls inscenējums Latviešu biedrības telpās, kā „Rīgas grupa „taisa gleznas”...(septiņi Tillberga audzēkņi īrētās frakās spieda krāsu uz audekliem un kādu stundu gleznoja).