1920. gadā no 7. līdz 28. martam Rīgas mākslinieku grupa Pilsētas mākslas muzejā sarīkoja pirmo izstādi, par ko R.Suta vēlākos gados sacīja : „No Rīgas 90 000 skatītājiem 16 000 bija tur”. Vecākās paaudzes tradicionālisti juta augam konkurentus, kas varēja pārņemt savās rokās mākslas dzīves vadības grožus un, pats galvenais, naudīgos pasūtījumus. Gribēdami pārliecināt jaunos māksliniekus par savas koncepcijas pareizību, Jānis Roberts Tillbergs, Jānis Muncis un Rihards Zariņš izraisa skandālu, kas pazīstams ar nosaukumu "Kasparsoniāde". Tiek uzgleznotas parodijas par dažādiem jaunlaiku „iesmiem”, pasniedzot tos kā jaunu modernās mākslas virzienu – „bumbismu”. Uz nevienam nezināmā Riharda Kasparsona izstādes atklāšanu tiek uzaicināti visi „Rīgas grupas” biedri, kuriem nav ne mazākas nojautas par šī notikuma īsto jēgu. Rihards Zariņš pats uzraksta par šo izstādi iznīcinošu kritiku. ”Kasparsoniādes” incidentu noslēdz teatrāls inscenējums Latviešu biedrības telpās, kā „Rīgas grupa „taisa gleznas”.